aprīlis 14, 2011

Latviešu Kultūras dārzs Kīvlandē


Mēs jo bieži aizrautībā attiecinām vārdu „unikāls” uz vienreizējiem iespaidiem. Bet ja labi padomā, tad šādi aprakstītais priekšmets vai arī novērotā pieredze pielīdzinās arī kam citam. Klīvlandes kultūras dārzu izveidojums tomēr ir unikāls, jo atzīts, ka nekas līdzīgs nav Savienotajās valstīs. Kanādā it kā esot maza mēroga patapinājums, kā arī Briselē, kur, ejot pa celiņu, var apskatīt dažādu Eiropas Savienība tautībām raksturīgus iekārtojumus. Pēdējo reizi tur ciemojoties, latvieši vēl nebija pārstāvēti.

Klīvlandes dārzi, turpretim, ir ievietoti 254 akru parkā, J.D. Rockefeller 1896. gadā dāvinātā Klīvlandes pilsētai. Divu jūdžu gaŗā ceļa malā plīvo 27 dažādo tautību karogi, kuŗus ik gadu uzvelk jaunus. Par latviešu karoga gadskārtējo pārmaiņu rūpējas Vilmārs Kukainis, jo izmēri un krāsas parastajās iegādes vietās neatbilst mūsu tautas unikālajam karogam.

Jāpastāsta maza anekdote. Kāds nesen Klīvlandē iebraucis krievu ārsts, braucot pa karogiem izdaiļoto ceļu, ievērojis, ka krievu karoga nav šajā karogu pulkā. Atradis kādu ukraiņu pārstāvi, lūdzis - vai varētu krievu karogu uzvilkt līdzās ukraiņu karogam. Šo situāciju atstāstot, viņš nevarēja saprast, kādēļ saņēmis tik ļoti negatīvu atbildi – „mēs taču esam viena tauta”...!

Nu jau apritējuši turpat 10 gadi, kopš Silvija Rūtenberga un Ilze Resne uzsāka latviešu dārza izveidošanu. Vēlāk piebiedrojās architekts Kalvis Kampe un Anda Sūna Cook. Latvijas tēlnieka Ģirta Burvja un viņa dēla Gata Latvijas granītā cirstās skulptūras tagad ir cildinoši mākslinieciski novērtētas. Uz latviešu dārza 2008. g. 14. septembra atklāšanu bija ieradušies augsti viesi, kā Latvijas vēstnieks ASV Andrejs Pildegovičs, Ohio Latvijas Goda konsuls Kārlis Šteinmanis, Ohio Senators Georgs Voinovičs (George Voinovich), Klīvlandes pilsētas galva Franks Džeksons (Frank Jackson) u.c. No Latvijas četriem novadiem atvestās zemes saujiņas tika pievienotas pārējo dārzu kopējā aizslēgtā urnā.

Latviešu kultūras dārzs ir kļuvis par iemīļotu vietu, kur vest ciemiņus. Tur ziedus pie karoga ir nolikuši prezidents Valdis Zatlers, ministrs Ģirts Valdis Kristovskis, daudzi no Latvijas iebraukuši mākslinieki, un bieži var redzēt apbrīnotājus tur fotografējamies.

Sākotnēji Kultūras dārzs bija Klīvlandes Latviešu biedrības paspārnē, bet tagad ir atdalījies kā atsevišķa organizācija. Vadībā ir Ilze Resne ar ļoti atbildīgiem palīgiem: Zentu Apīni, Baibu un Egilu Apeļiem, Marku Apeli, Baibu un Billu Krovfordiem (Crawford), Dzintru un Vilmāru Kukaiņiem, Jāni Resni, Lauru Briedis Tomko, Ināru Zariņu. Un ikviens tautietis ir mīļi aicināts piebiedroties! Pāris reižu gadā dārzu uzpost dodas jau iepriekš minētie Ilzes palīgi.
Dārzu federācijā no katra dārza ir viens/a pārstāvis/e un divi delegāti. Ilze Resne ir galvenā pārstāve ar Andu Sūnu Cook un Marku Apeli kā delegātiem. 2009. gadā Andu ievēlēja federācijas valdē. Anda ir arī viena no federācijas runu pasniedzējām, atsaucoties uz dažādu organizāciju interesi par dārziem un to tautībām. Federācijai ir bijuši četri lūgumi jaunu dārzu izveidošanai, bet atlikuši vairs tikai trīs zemes gabaliņi jauniem dārziem.

Ik gadu federācija rīko vakariņas, atzīmējot jaunas valdes ievēlēšanu un gada darbības noslēgumu.  Prieks, ka arvien vairāk tautiešu piedalās, un latviešu apmeklētāju skaits ir pārsvarā, bieži pārspējot pirmās vietas ieguvējus igauņus. Iecienīti ir arī atsevišķu dārzu sarīkojumi – vācu pūtēju orķestris, ungāru Liszta mūzikas pēcpusdiena, čechu Dvoržaka (Dvorak) un Smetanas darbu atskaņojumi, bet vislabāk apmeklētie ir operas vakari itāļu dārzā. Sarīkojumi ik pāris mēnešu tiek paziņoti federācijas ziņās, un, ja kāds vēlētos tās saņemt, lūdzu pieteikties, nosūtot e-pastu Andai: andanbill@aol.com.

1947. gadā federācija uzsāka tradīciju Vienas Pasaules Dienu (VPD), kuŗa bez pārtraukuma ir svinēta ik gadu, parasti vienam dārzam uzņemoties atbildību par šīs dienas rīkošanu. Atsaucoties  uz vairāku paziņu izteiktu interesi par dārziem un to tautību kultūrām, Anda ieteica visiem dārziem piedalīties VPD rīkošanā. Federācija piekrita, bet, kā jau tas nereti mēdz būt, ieteicējs iemanto ieteikto. Tā arī Anda tapa par galveno izkārtotāju pagājušā gada 63. Vienas Pasaules Dienai. Laikam izdevās, jo viņai uzdeva šo atbildību arī šim gadam.
           
VPD 2011 būs 28. augustā no 12:00-iem līdz 5:00-iem pēcpusdienā. Trolejbusiņš riņķos garām dārzu iekārtojumiem un dos iespēju iepazīties ar citiem dārziem. Būs arī tradicionālā karogu parāde un tautiski priekšnesumi.

Raksta autore: Anda Sūna Cook  

aprīlis 13, 2011

Latviešu tekstilmāksla Klīvlandes Mākslas muzejā


Pagājušā vasarā Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē bija skatāma 4. Rīgas starptautiskā tekstilmākslas un šķiedru mākslas triennāle. Tās viesu vidū bija ārvalstu tekstilmākslas speciālisti, kas augsti vērtēja regulāro triennāļu sarīkošanas tradīciju Rīgā. Tika novērtēts gan izstādes kopējais augstais profesionālais standarts, gan tekstilmākslinieku prefesionālais līmenis.

Ārzemju viesu vidū bija Klīvlandes Mākslas muzeja pārstāve Luisa Mekija, kuŗa bija atbraukusi uz Rīgu, lai apskatītu šo izstādi. Viņa iepazinās ar latviešu tekstilmākslu un sava muzeja kolekcijas papildināšanai izvēlējās divu latviešu mākslinieku darbus:  Antras Augustinovičas škiedras mākslas kompozīciju Labirints un Egila Rozenberga Zīmes smiltīs: Zilais horizonts.

Luisa Makija atzīst: Abi Latvijas mākslinieku darbi mūsu kolekcijai ir īpaši. Mums nav nekā līdzīga Antras Augustinovičas Labirintam, un es pat neesmu redzējusi neko, kas tam līdzinātos! Mūsu kolekcijā ir samērā maz mūsdienu gobelēnu. Egila Rozenberga darbs izceļas or oriģinālu pieeju tradicionālās aušanas technikas laikmetīgām modernizēšanas kvalitātēm. Tas ir pārsteidzoši.

Pēc gaŗā ceļa uz Klīvlandi abi darbi tiks prezentēti publikai jūnijā. Bet mūsu Anda Cook ir rakstījusi muzeja vadībai un lūgusi pirms oficiālās atklāšanas izkārtot latviešiem privātu apskati. būs  piektdien, 17. jūnijā, plkst. 15:00. Izmantosim šo vienreizējo iespēju!