PAVASARA SAULGRIEŽI

Klausījosi, brīnījosi,

Kas aiz kalna gavilēja:

Lieldieniņa braukšus brauca,

Asnus veda vezumāi.

23. martā pl. 18

Lieldienas nav vairs tālu.

Aicinām uz saviesīgu vakaru
ar olu krāsošanu un svētku ēdienu gatavošanu!

1385 Andrews Ave., Lakewood, Ohio

Ieeja: $10.00 (bērniem ieeja brīva)

Iznācis jaunais KLB biļetens!

links: http://bit.ly/15jr92H

IN OTHER WORDS:

How well do you know Latvia’s history? Why is the date March 16, 1944 important? You might know the significance of November 18 or June 14, but what happened on March 16, 1944? The writer G. Kalme reminds us that this date has to be remembered as the other more well-known dates. March 16 is the symbol of Latvia’s resistance to the Russian occupation; Latvians chose to fight with Germany because to them this was the only way to fight against one of its occupiers, the Russian forces. After Germany’s capitulated to the Allies, 4,000 Latvian legionnaires continued to fight within Latvia. Estimates are that 40,000 continued to battle to the bitter end. Since present-day Russia still refuses to recognizes this resistance and the following occupation, all Latvians need to press for historical accuracy.

Kalvis Cers speaks on Jan 27, 2013, School Remembrance Day. Kalvis’ theme was intriguing; seeing the stars through Latvian eyes. He admitted that astronomy has become his passion but that it could be combined with Latvian folk songs and tales surprised us in the audience. He has studied Latvian folk myths and songs to come to some startling conclusions; many of the thousand Latvian folk songs contain references to stars which are scientifically accurate. Thus our ancestors were followers of the stars throughout the seasons. An additional welcoming fact was that Kalvis is a graduate of our local school.

Dr. Inese Vaidere, Latvian politician, member of European Union Parliament, spoke in Cleveland. Professor Vaidere is a co-author of an important book: "Losses sustained by the Baltics under Soviet rule" that details the losses, not only the demographic but in all other fields. Please search for her website under her name.

Maija Grendze remembers her recent trip to Riga. Although the weather was inhospitable, Maija’s overall impression of Riga during Christmas was positive. There was much to see, taste, observe. The streets were full of impressive cars, the restaurants, although expensive, were full of customers. What interested her most were small shops as Pienenite that offered lovely things produced in Latvia. As always Riga offers a rich cultural life; Maija visited concerts, theaters and saw the “Nutcracker” ballet at the Opera. She also met former Clevelanders now living in Riga. She agrees that Latvia is one of the nations of the EU that is definitely moving forward.

Janis Opincans, medical student who wants to be a doctor, writes a heartwarming letter of thanks. He is a recipient of our scholarship.

Cleveland Latvian Association receives recognition for its financial support of the Occupation Museum.

Anita Zvirgzde, our blogmaster in Riga, describes our first year of having a blog. She reminds everyone that their duty is to advertise our blog to friends everywhere.

Attention! Starting with March 2013 tickets go on sale for Latvian Song Festival in Riga from June 30th to July 7, 2013. See the following websites:

www.knmc.gov.lv

www.dziesmusvetki.lv

www.draugiem.lv/dziesmusvetki

www.facebook.com/dziesmusvetki

Info in English about program: www.Inkc.gov.lv/images/doc/Dzs2013/Songanddancefestival2013events.pdf

Tickets will be available through ALA and Anita Zvirgzde also promises to help.

Latvians in Siberia, books and films by Dzintra Geke. Write or call to order from Olga Baltmanis (76050 Evergreen Drive West, Waupacco, WI 54981. Call: 715-256-1783).

*   *   *

Don’t miss upcoming events by

the Cleveland Latvian Association!

March 3 - Annual meeting of Cleveland Latvian Association – after church, social hall.

March 23 – come & learn to color eggs the Latvian way & how to make other goodies.

April 7 – concert, Miami University choir sings Latvian songs – Latvian social hall, after church.

Calendar link: http://bit.ly/PUTzJ6

Translated/summarized Baiba Caunite

2013. gada 3. martā KLB pilnsapulce!

Cien. Klīvlandes Latviešu biedrības biedri!

KLB valde sasauc gadskārtējo pilnsapulci svētdien, 2013. gada 3. martā, pl. 12:30 p.p. Apvienotās Latviešu ev. lut. draudzes telpās (1385 Andrews Ave., Lakewood, Ohio).

Darba kārtība:

1. Sapulces vadības vēlēšanas.

2. Iepriekšējās gada sapulces protokola nolasīšana un pieņemšana.

3. Ziņojumi: valdes, sekciju, revīzijas komisijas.

4. 2012. gada darbības pārskata pieņemšana.

5. 2013. gada budžets.

6. Vēlēšanas: valdes, revīzijas komisijas.

7. Dažādi jautājumi.

Saskaņā ar KLB statūtiem balsot tiesīgi ir biedri, kas nokārtojuši biedru naudas maksājumus par iepriekšējo gadu.

Aicinām visus KLB biedrus piedalīties sapulcē, lai kopīgi lemtu par mūsu nākotnes darbu! Pēc sapulces - pārrunas pie atspirdzinājumiem.

KLB valde

*   *   *

Klīvlandes Latviešu biedrība veic darbu, atsaucoties uz biedru ieteikumiem un vispārējām latviešu sabiedrības vajadzībām. Pagājušajā gadā KLB piešķīra stipendijas skolēnu latviskajai izglītībai šeit un Latvijā, atbalstīja Sporta Kopu, Kentas Universitātes Latviešu programmu un Baltiešu komitejas 14. jūnija atceres sarīkojumu. KLB arī rīkoja 18. novembra un Draudzīgā aicinājuma atceres, kā arī koncertus, teātrus un citus pasākumus.

KLB aicina ikvienu latvieti, kas kopā ar savu ģimeni vai draugiem dzīvo, strādā vai mācās Klīvlandes tuvumā, kļūt par biedrības biedru! Nāciet ar savām idejām, brīvprātīgo darbu un atbalstu, un kopā veidosim latviskāku dzīvi Klīvlandē!

KLB valde
klbiedriba@gmail.com

“Zvaigžņu segas” siltumā - Draudzīgā aicinājuma atcere Klīvlandē

Klīvlandes latvieši sasparojušies - otro reizi pēc kārtas sarīkojumu zālē pietrūkst sēdvietu. Patīkama problēma, kas norāda uz publikas atsaucību. Tā notika Valsts svētkos, kad Klīvlandē viesojās Ņujorkas Latviešu koris. Tā arī Draudzīgā aicinājuma atcerē, kad vieslektors bija agrākais klīvlandietis Kalvis Cers no Čikāgas. Sanāca visas paaudzes - skolas bērni, Kalvja skolas biedri un sirmgalvji - viņa vecāku draugi un laika biedri. Kalvis dzimis Klīvlandē, uzaudzis mūsu acu priekšā, gājis Apvienotās draudzes skolā, kur toreiz biju pārzine. Viņa māte bija viena no mūsu skolotājām un tēvs - skautu vadītājs. Kalvis bija Annas Novickas audzinātā klasē, kas izcēlās ar centību mūsu skolā un bija kodols Gaŗezera 1982. gada izlaidumā. Tagad mēs, audzinātāji, ar gandarījumu vērojam, ka vairāki šīs klases absolventi ir redzami latviešu sabiedrībā.

Kalvis Cers

Kalvis Cers Čikāgā blakus maizes darbam (polimeru inženieris) kalpo Sv. Pēteŗa draudzē, ir mazskautu vadītājs, dzied Čikāgas vīru korī un pieder Tālavijas korporācijai. 

Gaŗezers ir mīļš visai Ceru ģimenei, kur vairākus gadus Kalvja dzīves biedre Elisa bija vidusskolas direktore un viņu bērni apmeklēja vidusskolu. 

Nav brīnums, ka tik daudz klīvlandiešu juta īpašu aicinājumu nākt uz sarīkojumu svētdien, 27. janvārī, pēc dievkalpojuma.

Intriģēja arī Kalvja runas neparastais tēmats - Zvaigžņu vērošana ar latviskām acīm.

Anda Prātiņa

Kuplo publiku sveica Klīvlandes Latviešu biedrības valdes locekle, sarīkojuma kārtotāja Anda Prātiņa. Viņa iesāka ar kodolīgu atskatu par Draudzīgā aicinājuma sākumu un nozīmi. Pēc kopējās dziesmas Nevis slinkojot un pūstot viņa aicināja organizāciju pārstāvjus pasniegt veltes vietējām jaunatnes audzinātājām-organizācijām.

Egils Apelis

Daugavas Vanagu apvienības priekšnieks Zigurds Reineks aprādīja, ka latviešu skolas audzina mūsu nākamās paaudzes un pasniedza aploksni skolas pārzinei Ingai Reinekai un gaidu vienības vadītājai māc. Sarmai Eglītei. Pēc viņa nāca Pensionāru apvienības pārstāvis Uldis Kronītis, Apvienotās draudzes priekšnieks Egils Apelis un dāmu komitejas priekšniece Baiba Apele. Klīvlandes Latviešu biedrības priekšnieks Kalvis Kampe vispirms pasniedza ALA Atzinības rakstu Baibai Caunītei par ilggadīgu darbu biedrības valdē un izglītības laukā, pēc tam gadskārtējo atbalstu skolai, skautiem un gaidām. Anda Prātiņa ziņoja, ka arī Klīvlandes Kreditsabiedrība ir apdāvinājusi iepriekšminētās organizācijas.

Runu sākot, Kalvis Cers atzinās, ka ir “aizrāvies” ar astronomiju un tas ir viņa vaļasprieks. Viņš daudz pētījis zvaigznes, lasījis un ieguvis zināšanas par zvaigznēm un dažādu tautu un kultūru uzskatiem par debess spīdekļiem. Zinātni par seno laiku astronomiju sauc par archeoastronomiju vai etnoastronomiju. Katrai senai kutūrai ir sava izpratne par zvaigznēm. Kalvim interesē seno latviešu ticējumi. Kamēr šīs zinātnes nozares atsevišķās tautās ir augsti attīstītas un tiek studētas, tās tikpat kā neeksitē Latvijā. Par labāko informācijas avotu viņš uzskata žurnālu Zvaigžņotā debess un profesora Jāņa Klētnieka rakstus. (Te atkal sakritība - profesors Klētnieks ir radinieks pazīstamajam kādreizējam Latviešu skautu priekšniekam, vadītājam Valdim Klētniekam.)

Kalvis secina, ka mūsu senči vērojuši debess spīdekļus, bet nav bijuši astrologi.  Viņu bagātā iztēle parādās tautas dziesmās un teikās par Sauli, Mēnesi un zvaigznēm pārnestā nozīmē. Vienai lietai var būt vairāki nosaukumi, un vārdiem var būt dažādas nozīmes. Ievērojama loma ir tā sauktajai Debesu draudzei. Vārds „Dievs“ sākotnēji nozīmēja „debesis“, it īpaši gaišas dienas laikā. Mēness ir Saules vīrs; bālēliņa un kaŗavīra palīgs. Saules meitas ir saulei tuvākās planētas, bet Saules dēli - attālās planētas.  Ekliptika - Saules ceļš, pa kuŗu riņko planētas, Mēness un Saule. Zvaigznes sadala zvaigznājos. Vispazīstamākie ir Lielie Greizie Rati (Big Dipper), Mazie Greizie Rati (Little Dipper) un Sietiņš (Pleiades). Cassiopeia ir Josta. Andromeda ir Ūsiņa zvaigznājs; Virgo ir Vērpēja, Orion - Pļāvējs, Leo/Lion -Vilks, Gemini/Twins - Dieva dēlu pirts.

Savu priekšnesumu Kalvis papildināja un ilustrēja ar vairākām tautas dziesmām: Mēnestiņis nakti brauca; Saule rāja mēnestiņu u. c. 

   Mēnestiņis nakti brauca,
   Mani ņēma ormaņos.
   Mēnestiņis man iedeva
   Savu zvaigžņu mētelīti,
        Savu zvaigžņu mētelīti,
        Sešu zaru zobentiņu.
        Ik no zara kaldināju
        Māsiņai vainadziņu.

Visiem atmiņā paliks teika par Lielajiem Greizajiem Ratiem. Vilkam no bada vēders pie muguras lipis, kad viņš ieraudzījis iejūgtu zirgu. Kaut vilks nedrīkst ēst iejūgtu zirgu, viņš tomēr meties tam virsū, bet palicis tukšā, jo rati ar visu zirgu uzrauti pie debesīm. Un tur tos sauc par Greizajiem Ratiem.

Kalvis atzīstas, ka varētu runāt par zvaignēm visu dienu. Viņš aicina citus skatīties zvaigžņotās debesīs un vērot spīdekļu ceļus izplatījumā. Tas iespējams visiem un visur.  Nav nepieciešami dārgi teleskopi, lai baudītu grandiozo parādi nakts debesīs. Viņš priecājas par iespēju stāstīt klīvandiešiem par saviem atklājumiem, vērojot zvaigznes un saistot tās ar latviešu tautas dziesmām. Klausītāji pateicās ar applausiem. Anda Prātiņa Kalvim dāvināja sava vectēva, Arvīda Brastiņa, grāmatu  Saules teiksma.

Kalvis Cers un Artūrs Rubenis

Pēc referāta neviens mājās nesteidzās, jo saimniece bija sagatavojusi sevišķi gardu maltīti. Saviesīgā stundā valdīja omulīga labsajūta. Tad arī bija iespējams  personīgi pateikties Kalvim par jauko un interesanto referātu.

Publikas apmierinātie smaidi norādīja, ka sarīkojums izdevies! Par to pateicība sarīkojuma vadītājai Andrai Prātiņai! Tāpat kā pērnā gada Draudzīgā aicinājuma atcerē, viņa parādīja savas izcilās organizatores spējas, pieaicinot  talantīgus palīgus. Smagākais darbs ir virtuvē, kur saimniekoja Baiba Krauforde (Crawford) ar dēlu Ianu un vīru Billu, kā arī Francis Bauers un Sandra Nichols. Sarīkojuma skaisto sludinājumu bija gatavojusi Zanda Bauere. Tas parādījās vietējās Draudzes ziņās, KLB blogā un Internetā. Izsūtīti arī personīgi ielūgumi ar pastkartītēm un e-pastu. Patīkamu gaisotni radīja zvaigžņotās galdu dekorācijas. Par tām jāpteicas Zentai Apinei un Baibai Apelei. Egils Apelis sarūpēja technisko iekārtu, kas bija nepieciešama runas ilustrēšanai.

Sarīkojums deva pārliecību, ka Draudzīgā aicinājuma ideja ir dzīva un nes augļus Klīvlandē.

Maija Grendze

Klīvlandes Koncertapvienība atklāj savu 58. sezonu

Šis koncerts jau aiz trijdeviņiem kalniem, bet, paveroties piezīmēs un apzinoties atskaņojuma būtisko nopelnu bagātību, būtu žēl nedalīties iespaidā, kas vēl joprojām nav izgaisis. Šeit jāpiemin, ka kāds klausītājs, kuŗš parasti ir paskops ar atzinībām, izteicās, ka šis koncerts bija viens no Klīvlandes koncertapvienības labākiem! Īpaši pacilātu noskaņu izraisīja arī LELBAs Vidienes apgabala konferences vairāku dalībnieku klātiene.

Rūdolfs Ozoliņš, Una Tone

Kā jau zināms, visi pasākumi ir iespējami ar dāsniem atbalstiem un sastrādāšanos, un šoreiz bez Latviešu kultūras biedrības TILTS, Daces Aperānes izkārtojuma, koncertam ar vijolnieci Unu Toni un pianistu Rūdolfu Ozoliņu, financiālu atbalstu sniedza Amerikas Latviešu apvienības valdes kultūras nozare. Par to liela pateicība Ivetai Vesmanei Felzenbergai! Bija prieks, ka ar kopēju sastrādāšanos izveidojās tūre, kas iekļāva arī Detroitas un Mineapoles latviešu kopienus.

Kā Latvijā, tā arī ārpus Latvijas ir ne mazums cildenu mākslinieku, bet jāapzin viņu jau izkārtotie uzstāšanās laiki un vietas. Dacei Aperānei ir vienreizējas spējas atrast izcili ievērojamas mūzikas zvaigznes.

Vijolniece Una Tone uzsākusi savas mūzikas mācības Emīla Dārziņa skolā apdāvinātiem bērniem, un beigusi Latvijas valsts konservatoriju Rīgā. Tone pārstāvēja Latviju 1990. gadā Padomju Savienības rīkotā Nacionālajā jauno mūziķu festivālā, un 1995. gadā uzstājās kā soliste ar Latvijas Filharmonisko orķestri.

Una Tone, Pēteris Briedis

Una Tone ir piedalījusies ievērojamos festivālos un sacensībās, saņemot stipendijas no Aspenes mūzikas festivāla un Karl Nielsen internacionālā konkursa. Viņa ir papildinājusi savu mākslu, piedaloties „master” klasēs un mācoties pie iecienītiem vijolniekiem.

Māksliniece ir uzstājusies ar pasaulē slaveniem mūziķiem kā Andrea Boccelli, Elīna Garanča, Jose Carreras, Placido Domingo u.c. ievērojamās koncertzālēs kā Carnegie, Alice Tully, Sv. Patrika katedrālē, Metropolitānes operā, un citur – ASV, Kanādā un Japānā. Viņas repertuārā ir vairums klasiskās mūzikas skaņražu operas, baleti, mūzikli un kamermūzika.

Kopš Stetsonas Universitātes Florīdā beigšanas 2000. gadā ar BMu grādu Tone dzīvo Ņujorkā, bieži uzstājoties arī ar savu stīgu un klavieru kvartetu.

Līga Zemesarāja, Rūdolfs Ozoliņš

Rūdolfs Ozoliņš ir Klīvlandes latviešu koncertapvienības klausītājiem pazīstams un iecienīts mākslinieks. Vairums klīvlandiešiem jau zināms, ka viņš ir sācis mācīties spēlēt klavieres piecu gadu vecumā, mācījies Emīla Dārziņa Mūzikas skolā, pārejot uz Jāzepa Mediņa Mūzikas koledžu, tur mācoties pie Juŗa Kalnciema, turpinot studijas Jāzepa Vītola Mūzikas Akadēmijā pie Prof. T. Biķa un Juŗa Kalnciema.

Pārceļoties uz ASV, Ozoliņš mācījās Centenary College Northwestern State University of Louisiana, Indiana University, South Bend, un ir doktorantūras kandidāts Michigan State Universitātē. Savu studiju laikā viņš ir aktīvi piedalījies starptautiskos konkursos, festivālos un koncertos Eiropā, ASV un Āfrikā.

Rūdolfs Ozoliņš ir Detroitas latviešu draudzes ērģelnieks, un Klīvlandes klausītāji viņu dzirdēja piekto reizi.

Koncerta skaņdarbu izvēli var pielīdzināt architektūras patiesīgumam celtnes būvē – ikvienai daļai ir pareizi jāietilpst attiecīgā vietā, lai savstarpējs papildinājums veidotu kopēju līdzsvaru. Sarīkojuma sastādītā programma izcēlās ne tikvien ar atsevišķiem izpildījumiem, bet apņēma it kā ar apburtības kopīguma sagšu.

Maija Grendze, Una Tone, Pēteris Briedis

Tone savos solo atskaņojumos bija neaprakstāmi daudzveidīga. Izjusta mērenība, liegums un nosvērtība G.F.Telemana (1681-1767) svītas 7,8,9 solo vijolei, un izviļinot smeldzīgo saviļņojumu E. Ysaye (1858-1931) Sonatē Nr.2 solo vijolei, viņa izpelnījās patiesu apbrīnu.

Rūdolfa Ozoliņa solo izpildījumā J. Mediņa (1885-1971) Mierinājums Nr. 2 uzrunāja klausītājus ar latviski sapņainu maigumu. Ozoliņa spēja apvienot dvēselisko ar technisko spožumu bija aizraujoša. Pirms spēlējot otro klavieru solo - S. Prokofievs (1891-1953), Sonāte Nr. 8 – Fināls, viņš paskaidroja, ka Prokofievs savlaik ir bijis Prof. Vītola skolnieks un ka šis darbs uzsākts jau 1939. gadā kā protests pret padomju varu. Mākslinieka žilbinoša virtuozitāte pauda daudzās šī skaņdarba jūtu nianses.

Ināra Zariņa, Jānis Resnis,
Vilmārs un Dzintra Kukaiņi

Vijoles solo pirms starpbrīža, Tālivaldis Ķeniņš (1919-2008), Čakona, veicināja izdomu ainavas. Tēma "Ej, saulīte..." bija pazīstama, bet atskaņojums īpatnējs. Izklausījās it kā putnu vīterošana, žēlabas, sēras, kungu pavēle, smalka patapīga balstiņa, iespītēšanās, un Tone to panāca ar dažāda veida pieskārieniem vijoles stīgām, dažbrīd pat apejoties kā ar ģitāru.

Mēdz teikt, ka mūzika ir visizteiksmīgākais iztēles veids, un starpbrīdim sekojošā E.Lalo (1823-1892) Symphognie Espagnole, 1. daļa, manāmi pārslēdzās citas kultūras ietekmē. Una Tone prasmīgi lika savai vijolei runāt čigāniskā mēlē, un arī Ozoliņa klavieres pielāgojās šai izteiksmei. Mana vecmāmiņa būtu teikusi, ka gandrīz vai sirdi rauj no krūts.

Mae un Vilnis Ciemiņi, Una Tone

Sekojošais L.v. Beethovena (1770-1827), Romance, sniegums, ne tikvien skaists, bet arī saistīja ar abu mākslinieku virtuozitāti un saliedēto saspēli.

Citā noskaņojumā pārslēdzās Fr.Kreislers (1875-1962) Rondo no Mozarta Hafnera serenādes, ar elegantu vieglumu un zibenīgiem pārgājumiem.

Atgriežoties latviskā ietekmē, J.Vītols (1863-1948), Melodija, šķita skumja, atgādināja vilnīšus ... varbūt Daugava?

Una Tone, Edvīns Auzenbergs, Ilze Lāce

Daces Aperānes (1953) Vasaras balāde – pārlikums vijolei – bija pirmatskaņojums ASV. Abi mākslinieki veltīja šim darbam vairākkrāsu izteiksmi – brīžam domīgu, tad vijīgu kā augšup tiecošais vītenis un, kā jau vasarā, arī pa negaisa strēmelēm. Laikrakstā Diena Inese Lūsiņa raksta: „Savā Vasaras balādē viņa joprojām ir uzticīga mūzikas valodas vienkāršībai un latviskajai intonācijai, ieaužot partitūrā reminiscences par jaunībā Kanadas līdzenumos dzirdētajām līgotņu melodijām (..). Skaists un harmonisks darbs, kas necenšas lauzties pašmērķīga novatorisma durvīs”. Šķiet, Klīvlandes klausītāji piekristu šim novērtējumam.

Aplausi sumināja māksliniekus, kuŗi vēl mazu laiciņu uzkavējās draudzīgās sarunās. Labie gariņi Birutas Milleres vadībā bija gādājuši par uzkodām.

*   *   *

KLK otrais šīs sezonas koncerts:

2013. gada 16. martā

Klīvlandes Latviešu apvienotās draudzes sarīkojumu zālē

(1385 Andrews Av., Lakewood, Ohio)

Eiropas Parlamenta deputāte Klīvlandē

Inese Vaidere

Latvijas Universitātes profesore un Eiropas Parlamenta deputāte prof. Dr. Inese Vaidere bija izteikusi vēlēšanos 16. decembrī uztāties Klīvlandē ar informatīvu priekšlasījumu par savu darbību Strasbūrā un Rīgā. Viņa ir arī politiskās partijas "Vienotība" valdes locekle un līdzautore 7. decembrī Rīgas Latviešu biedrībā atvērtajai grāmatai “Padomju Savienības nodarītie zaudējumi Baltijā”. Viņas referātus var atrast tīmeklī, lietojot viņas vārdu.

Lai rīkotājiem nebūtu izdevumu, deputāte lūdza, lai viņai raksta ielūgumu. To izkārtoja Klīvlandes Latviešu biedrība. Tā kā noteiktajā datumā abas zāles bija aizņemta ar gadskārtējo Draudzes skolas eglīti, referentei izkārtoja bibliotēkas lietošanu, sākot ar stundu pirms dievkalpojuma.

Savā priekšnesumā Latvijas politiķe pieminēja nacionāli domājošo delegātu nemitīgo spēkošanos ar “krievmīļu” minoritāti. Galvenā tēma bija atreferējumi no viņas izdotās augstāk minētās grāmatas. Tajā apkopoti 2011. gada 17., 18. jūnija starptautiskās konferences referāti. Tajos referenti no Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Krievijas, Gruzijas, Vācijas un Polijas apliecināja, ka PSRS okupācijas režīms visām okupētajām valstīm nesis milzīgus zaudējumus.  Konferences mērķis bijis informēt startautisko sabiedrību visā pasaulē par totalitālā režīma būtību, par tā radītajām sekām, kuŗas smagi izjūtam vēl šodien un kuŗas jutīs vēl nākamās paaudzes. Latvijā kopējie demogrāfiskie zaudējumi padomju okupācijas rezultātā ir pārsnieguši 10 miljonus cilvēkgadu. Pašreiz Jānis Mežaks laikrakstā “Latvija Amerikā”, sākot ar nr. 48 un vairākos turpinājumos, ievietojis līdzīga tēmata rakstu “Padomju Savienības militārisma varas ļaunums”.

Vilmārs Kukainis, Maija Grendze,
Inese Vaidere, Zigurds Rīders 

Lai varētu visi kopā nofotografēties, 17 klausītājiem bija jāiziet plašākajā baznīcas apakšstāva telpā. Šo brīdi referente racionāli izmantoja, pasniedzot atvaļinātam rezerves brig. ģen. Vilmāram Kukainim vienu no 11 līdzatvestajām Latviešu Virsnieku apvienības 90 gadu jubilejas medaļām. Pārējos apbalvojumus viņa lūdza nosūtīt pasniegšanai Latvijas vēstniecībā Vašingtonā. Pieklājības pēc deputāte Vaidere uz īsu brīdi apstājās Skolas eglītes sarīkojumā, kā arī Latviešu kultūras dārzā, noliekot tur dzeltenu rožu velti.

Vilmārs Kukainis

*   *   *

Prof. Vaideres uzdevums bija informēt par Eiropas parlamenta darbību, ieskaitot par grāmatas "Padomju Savienības nodarītie zaudējumi Baltijā" izdošanu, un pasniegt klātesošam atv. rezerves brig. ģen. Vilmāram Kukainim Latviešu Virsnieku apvienības 90. gadu jubilejas medāli.

Minētā grāmata izdota ar Eiropas Parlamenta Eiropas Tautas Partijas (ETP) grupas un deputātes Ineses Vaideres atbalstu sadarbībā ar Latvijas Okupācijas izpētes biedrību (LOIB). Tajā ieverti 20 referāti no 2011. g. jūnijā Rīgā notikušās starptautiskās konferences, kurā piedalījās Eiropas Parlamenta deputāti, zinātnieki no Polijas, Igaunijas, Gruzijas, Vācijas un Somijas, kā arī Latvijas ekonomisti, vēsturnieki, vides zinību un militārās jomas speciālisti un eksperti.

Grāmata tiks nosūtīta bez maksas Latvijas bibliotēkām un mācību iestādēm. Tajā ir aprakstīts par padomju režīma nodarītajiem un tās radītās okupācijas sekām ne vien Latvijā, bet arī Lietuvā, Igaunijā, Gruzijā un Polijā. Līdzās ekonomiskajiem zaudējumiem un nodarījumiem videi vislielākie ir demogrāfiskie zaudējumi, tostarp izsūtīšanu, nošaušanu un citi represiju dēļ nedzimušie bērni. 

Akadēmiķis Pēteris Zvidriņš aprēķinājis, ka Latvijas kopējie tiešie demogrāfiskie zaudējumi padomju okupācijas iespaidā pārsniedz 10 miljonus cilvēkgadus. Vēl par Padomju okupācijas sekām var lasīt prof. Pārslas Eglītes rakstu "Padomju okupācijas demogrāfiskās, sociālās un morālās sekas Latvijā" (Latvijas Zinātņu akadēmijas Vēstis).

Par Baltijas valsts zaudējumiem un to kompensēšanas iespējām raksta krievu vēsturnieks Boriss V. Sokolovs minētā grāmatā. Viņš min, ka pašreizējais Krievijas vēstnieks Latvijā A. Višņakovs uzskata, ka mēģinājums pieprasīt no Krievijas kompensāciju par padomju okupācijas sekām būtu neauglīgi (mans uzsvērums) un tikai sarežģītu Krievijas un Latvijas attiecības. Vēstures prof. Inesis Feldmanis paskaidrojis Latvijas Avīzē par divpusējām vēsturnieku komisijas sarunām ar Krievijas vēstniecības pārstāvi, kur noskaidrojusies viņu nostāja: ja no Krievijas puses tiek atzīta okupācija, tad mums būtu jāpieņemas neprasīt kompensāciju un neskaitīt nepilsoņu statusu starptautisko tiesību Ženēvas konvencijas aspektā.

Deputāte Vaidere tomēr uzsver, ka Baltijā Otrais Pasaules karš nebūs īsti beidzies, kamēr netiks pilnībā Padomju Savienības noziegumi atklāti un nosodīti, kamēr noziedznieki nav sodīti un kamēr upuri nav saņēmuši vismaz morālu gandarījumu.

Ir vērts pieminēt, ka grāmatas izdošanu atbalstījuši Daugavas Vanagi, ALA un PBLA. Deputāte Vaidere nodeva 5 sējumus Klīvlandes Latviešu biedrības un Daugavas Vanagu locekļiem.

LOIB darbība tika apstādināta pārus gadus atpakaļ līdzekļu trūkuma dēļ, bet Saeima piešķīrusi 10,000 latu PSRS okupācijas zaudējumu aprēķināšanas komisijas darbības atjaunošanai.

Kā mums labi zināms, Putina valdība negrasās atzīt Baltijas valsts okupāciju, kur nu vēl maksāt kompensāciju cietušajiem. Krievijas valdība un tās padotie vēsturnieki ņirgājas par baltiešu pūlēm mēģināt aprēķināt zaudējumus okupācijas laikā. Viņi pastāv, ka komunisms Baltijā sagādāja neskaitāmus labumus: darbu, izglītību, veselības apdrošināšanu utt. Tātad padomju devums baltiešiem bija daudz lielāks nekā zaudējums. Baltijā tak, dzīves līmenis bijis tas visaugstākais visā Padomju Savienībā! (Es atceros, „Time“ bija rakstīts, ka Baltijas valstīs  apstākļi esot labāki nekā pašā Padomju Savienībā. Viņi lauzīja galvu, īsti nezinot, vai tas ir Padomju Savienības nopelns, vai pašu baltiešu!)

Ne visi krievu akadēmiķi aizstāv Putina līniju sakarā ar Baltijas valstīm. Delfi.lv bija lasāms raksts par darbu, kurš tiek veikts Krievijas Zinātņu akadēmijas Krievu vēstures institūtā Prof. Jeļena Zubkovas vadībā. Viņa saka - nav taisnība, ka augstais dzīves līmenis Baltijas valstis sasniegušas tikai pateicoties lielajiem ieguldījumiem no "centra" Maskavā. Pētījumi norāda statistiku par gadiem no 1951. līdz 1955. gadam. Pētījumi tiek turpināti.

Mēs varam tikai  pateikties par milzīgo un vērtīgo darbu, ko mūsu pašreizējā deputāte prof. I. Vaidere un kādreizējie deputāti - Sandra Kalniete un Ģirts Kristovskis - ieguldījuši Eiropas Parlamentā, lai izglītotu Eiropu par padomju noziegumiem Baltijas valstīs.

Māris Mantenieks