Bibliografija par Klīvlandes latviešiem


Periodiski izdevumi

Draudzes ziņas
Apvienotās ev. lut. draudzes izdevums. Iznāk kopš 1963.g. desmit reizes gadā. Pirms tam kopš 1950. gada draudzēm bija savi apkārtraksti.
Draudzes ziņām ir rādītājs, 1965-2008.

Latviešu Informācijas biļetens
Klīvlandes Latviešu biedrības izdevums ar mainīgu biežumu (1950-2011), bet 6x gadā kopš 2012.g.

Daugavas Vanagu apvienības Klīvlandē Ziņotājs
Nr.1.-61., 1953-2011.1969.g. izdoti 4 nr., citādi reizi gadā.

Daugavas Vanagu apkārtraksts
(1956-1997) Neregulārs izd. Pēc 1997.g. DV informācija atrodama Draudzes ziņās.


Grāmatas

Mūsu mājas un patvērums
Stāsti par Klīvlandes latviešiem. Redaktors A.Rubenis. Rīgā, Nordiks, Cleveland: Klīvlandes Latviešu biedrība, 2001. 583,[84] lpp.  17x24 cm.  il., pt.col.
Šo grāmatu sagatavoja darba grupa „Latviešu simtgade“ Klīvlandē, KLB paspārnē ar visu Klīvlandes latviešu organizāciju atbalstu.
Vairāk kā 205 illustrācijas, daļa no tām krāsainas. Bibliografija, p. 527-541. Personu rādītājs, p. 549-582. Personu rādītāju bildēm skat. „Kas notiek Klīvlandē“, p.337-351. 

Kas notiek Klīvlandē? 2000-2007
Redaktors Arturs Rubenis. Nomstedē, LSK, 2008. 366 lpp. il.
Papildinājumi un pielikumi grāmatai „Mūsu mājas un patvērums“, p. 257-366.

Mūzikas mozaika
„Klīvlandes Latviešu koncertapvienības piecdesmit gadu darbība“, 1955-2005 / Maija Grendze. Cleveland, Authorhouse, 2008. 253p.,  music.

Voldemārs Skraucs
Redaktore Maija Grendze.

Rudolfs V.  Vitols
Cleveland, The Lezius Hiles Co., 1985.  28 col.plates.
Gleznotāja sievas Olgas Vītolas sakārtots.

Klīvlandes Latviešu biedrība desmit darba gados, 1950-1960
Rediģējuši Ernests Daniels, Jēkabs Ūdris un Jānis Ladusāns. Klīvlandē, KLB, 1959. 75p. il.

Klīvlandes Latviešu biedrība 20 darba gados
Redakcijā: Aloizijs Piterāns, Jānis Ladusāns un Indriķis Šalme. 1970. 87p. il.

Klīvlandes Latviešu biedrība, 1950-2010
Redaktore: Maija Grendze. 2010. 88p. il.

Paldies par izrādi. Latviešu teātrinieki Klīvlandē, 1952-2010
Arturs Rubenis. Nomstedē, „SKATUVE“, 2010.

Pašiem savs teātris: latviešu teātrinieku darbs Klīvlandē, 1952-1987
Sastādījuši Arturs Rubenis un Vitolds Kārkliņš.  Klīvlandē, DV teātra kopa,1987.190 p. 30cm. il.

Skatuviskās spēlītes: Trimdas teātrinieka piezīmes
Arturs Rubenis. Nomstede, Skatuve, 2008. 387 lpp., 30 cm.

Klīvlandes Dziesmu svētku vadoņi:
III Vispārējo Latviešu Dziesmu svētku ASV vadonis un pavadonis. Red. koleģija: T. Cirķelis et.al. Klīvlandē, 1963.  148p., il. 28cm.
IV Vispārējo Latviešu Dziesmu svētku ASV vadonis un pavadonis. Red. koleģija: T. Cirķelis et.al. Klīvlandē, 1968.  143p., il. 28cm.
V Vispārējo Latviešu Dziesmu svētku ASV vadonis un pavadonis. Red. koleģija: T. Cirķelis et.al. Klīvlandē, 1973.  163p., il. 28cm.
Vispārējo Latviešu Dziesmu svētku ASV vadonis [pavadonis un sarīkojumu programmas Maijas Grendzes redakcijā.] Klīvlandē, 1997.  160p., il. 28cm.

Bez tam Dziesmu svētkiem izdoti izstāžu katalogi un koŗa dziesmu krājumi.

Sīkāku bibliografiju par Klīvlandes latviešu izdevumiem skat. grāmatā „Mūsu mājas un patvērums“ p. 527-541.


Par klīvlandiešiem rakstīts

Latviešu drāma
Viktors Hausmanis un Benedikts Kalnačs. Rīgā, Zinātne, 2006.  2v.,il.Vol.2 pieminēti Klīvlandē dzīvojušie dramaturgi: Astrida Jansone, Hugo Krūmiņš, Arturs Rubenis un Emils Skujenieks.

Latviešu teātris ASV un Kanadā
Dr. V. Hausmanis. Rīgā, Zinātne, 2008. 786p. il. P.374.-386. apraksta teātra kopas Klīvlandē.
  

Ziņas par  Klīvlandes latviešiem

Draudzes ziņas
Kārtējā informācija par Klīvlandes tautiešiem un organizācijām atrodama „Draudzes ziņās“, kuŗas kopš 1963.g. iznāk desmit reizes gadā, sniedzot informāciju par visu latviešu pagastu – ne tikai Apvienoto draudzi, bet tikpat labi par DV, pensionāriem, Klīvlandes latviešu biedrību un citiem tautiešu pasākumiem. To papildina Klīvlandes Latviešu Biedrības izdotais „Latviešu Informācijas biļetens“, kuŗš iznāk trīs reizes gadā (kopš 1950.g.) un arī DV apvienības Klīvlandē reizi gadā izdotais „Ziņotājs“ (1951-2011).

Draudzes ziņu pilns komplekts atrodams Apvienotās draudzes archivā. Draudzes ziņām atbildīgie sakārtotāji: Jānis Ziediņš un Velta Šulca.

„Draudzes ziņām“ ir rādītājs (1965-2008), kas palīdz sameklēt ziņas par personām un notikumiem Klīvlandē. Gandrīz katrā DZ izdevumā ir nekrologi aizgājējiem. Rādītājā var sameklēt ne tikai aizgājēju dzimšanas datus, biogrāfijas, bet arī var noskaidrot, kuŗā DZ numurā apraksts atrodams.

Tāpat rādītājs dod informāciju par notikušajiem sarīkojumiem, koncertiem, izstāžu vai teātra izrāžu datumiem un vietām. Uzskaita māksliniekus, programmas un datumus, kur un kad šie pasākumi notikuši.

Mūsu mājas un patvērums
583 lpp. biezs stāsts par Klīvlandes latviešiem. Grāmata iesieta bibliotēkas stipruma vākos, ir 17x 24 cm liels sējums. Bez tam grāmatu rotā 205 illustrācijas, daļa no tām krāsainas. Šo grāmatu sagatavoja darba grupa „Latviešu Simtgade Klīvlandē“ Artura Rubeņa vadībā, un sējuma sagatavošanā piedalījās 36 dalībnieki. Grāmata iespiesta 1000 eksemplāros, 400 izdalīti bibliotēkām Latvijā, 300 ārzemēs. Grāmatu iespieda „Nordik“ izdevnieciba Rīgā 2001. gadā. Grāmatā viena nodaļa ir anglu valodā, kura atrodama arī internetā.


*  *  *

Starplaikā izdevās sakārtot papildinājumu Klīvlandes grāmatai Kas notiek Klīvlandē?, to pavairojot nedaudzos eksemplāros. Šinī 366 lpp. sējumā Arturs Rubenis sakopojis visus rakstus par latviešu notikumiem Klīvlandē no 2000. līdz 2007. gadam, kuŗi savā laikā parādījušies gan laikrakstā „Laiks“, gan mūsu pašu „Draudzes ziņās“. Šie raksti detalizēti apraksta sabiedriskos notikumus latviešu dzīvē. Dokuments kultūrvēsturei.

Līdz 2005. g. vēl tikai San Francisko latvieši paguvuši aprakstīt savu kultūras un sabiedriskā darba pieredzi tik plašos aprakstos.

Jāpiemin Maijas Grendzes  pagādātos sējumus – Mūzikas mozaika, Klīvlandes Latviešu koncertapvienības piecdesmit gadu darbība 1955-2005 un nelielo sējumu Voldemārs Skraucs. Jāpiemin arī sējums par gleznotāju Rūdolfu Vītolu. 

Šinī ziņā vajadzētu padomāt arī par R.Āboliņa un B.Sniedzes piemiņai veltītiem darbiem.

Klīvlandes latviešu biedrība izdevusi trīs neliela apmēra izdevumus: 75 lpp. lielo Klīvlandes Latviešu biedrība desmit darba gados, 1950-1960, ko rediģējuši Ernests Daniels, Jēkabs Ūdris un Jānis Ladusāns. Tam seko 87 lpp. grāmata 1970. gadā Klīvlandes Latviešu biedrība 20 darba gados. Redakcijā: Aloizijs Piterāns, Jānis Ladusāns un Indriķis Šalme. Trešais ir 88 lpp. sējums Klīvlandes Latviešu biedrība, 1950-2010, redaktore: Maija Grendze.

Draudzes skola katru gadu izdevusi gadagrāmatu, un arī tur atrodamas ziņas par skolotājiem, sarīkojumiem un skolniekiem.

Latvijas Valsts Archīvā un Latvijas bibliotēkās atrodami dažādi dokumenti par Klīvlandes latviešiem. To starpā Valsts bibliotēkā Ziediņu Jāna iesietais pilns draudžu ziņu komplekts (1950-1990).

Latviešu grāmatas atrodamas ne tikai KLB bibliotēkā Apvienotās draudzes namā, bet arī Kevina Smita bibliotekā Case Western Reserve University, Klīvlandes pilsētas un arī Kenta Valsts universitātes bibliotēkā.

2011. gadā arī „Western Reserve Historical Society“ saņēma 20 kastes ar mūsu Klīvlandes latviešu pagasta dokumentiem un materiāliem. Pirms tam tur jau bija Klīvlandes grāmatas eksemplārs, arī Pašiem savs teātris un Latviešu Kultūras dārzs materiāli.


KLĪVLANDES TEĀTRINIEKI

Pazīstamais latviešu teātra vēsturnieks profesors Viktors Hausmanis jau 1996. gadā Preses nama izdevumā Rīgā laida klajā grāmatu Latviešu aktieŗi trimdā. Šajā 542 lpp. sējumā autors lūko aprakstīt visus latviešu trimdas aktierus Amerikā, Austrālijā, Austrālijā un Eiropā. No klīvlandiešiem tur iekļuvuši divi – Emils Skujenieks un Arturs Rubenis.

Par Klīvlandes teātriniekiem ziņas atrodamas vēl divās Dr. Viktora Hausmaņa izdotajās grāmatās:

- Latviešu drāma. Divos sējumos, pie kam pirmais stāsta par divdesmitā gadsimta pirmo, bet otrais - par otro pusi (izdoti 2004, 2006). Abus sējumus sastādījuši Dr. Viktors Hausmanis un Dr. Benedikts Kalnačs. Otrajā sējumā pieminēti Klīvlandē dzīvojuši dramaturgi – Astrida Jansone, Hugo Krūmiņš, Arturs Rubenis un Emils Skujenieks.

- Latviešu teātris trimdā. Latviešu teātris ASV un Kanādā. Divas Dr. V. Hausmaņa grāmatas (2005 un 2008). Pirmā grāmata stāsta galvenokārt par latviešu teātri trimdā (1945-1950) Vācijas dīpīšu nometnēs. Otrā grāmata veltīta trimdas teātrim ASV un Kanādā (1950-2000). Šinī sējumā Klīvlandei veltīta vesela nodaļa, atkārtojot jau pašu klīvlandiešu sniegtās ziņas, gan autora redakcijā.

Paldies par izrādi! Latviešu teātrinieki Klīvlandē 1952-2010
Arturs Rubenis. Nomstede, „SKATUVE“, 2010.

Tā kā mūsu pagastā latviešu teātris bijis visai ievērojams pasākums, tad būtu nepiedodami, ja par šo kultūrvēsturisko notikumu nebūtu atstātas ziņas. Un turklāt nesalīdzināmi bagātāk kā par citām latviešu kolonijām. Ap 250 personu laikaposmā no 1950. līdz 2010. gadam piedalījušies 90 latviešu teātra uzvedumos Klīvlandē. Ap 80 individu atrada laiku un vajadzību piedalīties daudzmaz regulārā teātra darbā. Tagad uzrakstīta grāmata par viņiem, dodot kopskatu par paveikto. Paldies par darbu!

Latviešu teātra izrādes Klīvlandē 1950-2010
Grāmatā 35 melnbalti un 47 krāsaini aktieru foto, 35 krāsainu dekorāciju un 145 krāsu bilžu, pavisam 180 uzņēmumi, 257 lpp.

Informācija par Klīvlandes latviešu teātriniekiem atrodama ne tikai mūsu pašu stāstā „Mūsu mājas un patvērums“, bet arī 1988. gadā iznākušajā 290 lpp. un 30 cm lielajā sējumā Pašiem savs teātris: latviešu teātrinieku darbs Klīvlandē 1952-1987. DV teātra kopas vadītājs kopš 1958. gada vācis, krājis un kārtojis gan uzvedumu programmas, bildes, dažādus metus un rakstus par notikušām teātra izrādēm.Vitolds Kārkliņš izkārtoja grāmatas pavairošanu, kuŗu tolaik izdeva 150 eksemplāros.

Skatuviskās spēlītes: Trimdas teātrinieka piezīmes
387 lpp. sējums 30 cm formātā ar krāsainām illustrācijām, pavairots nelielā eksemplāru skaitā. Te Arturs Rubenis apraksta savu režisora pieredzi, darbojoties ar latviešu trimdas aktieriem - ne tikai ar klīvlandiešiem, bet arī pieredzi, darbojoties ar studentiem Rēzeknes augstskolā un pašdarbniekiem Bērzgalē.
Bibliografiju sagatavojis: Arturs Rubenis

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru