Latvijas valsts svētku svinību galerija

Pateicība no Okupācijas muzeja

Klīvlandes Latviešu biedrībai!

Latvijas Okupācijas muzejs pateicas Jums par līdzšinējo dāsno atbalstu muzeja darbam! Vēlamies informēt, ka Jūsu organizācijas nosaukums “Klīvlandes Latviešu biedrība” ir atzīmēts Okupācijas muzeja lielāko ziedotāju plāksnē.

Goda plāksni pērn muzeja atbalstītāju godināšanas sarīkojumā atklāja Pasaules Brīvo latviešu apvienības priekšsēdis Ints Rupners. Plāksne atrodas pašā ekspozīcijas  sākumā. Tajā minēti ziedotāju vārdi, kuri kopš muzeja dibināšanas 1993. gadā veltījuši muzeja darbam vairāk par Ls 5000.

Šī gada rudenī Okupācijas muzejs plāno pārcelties uz pagaidu telpām, jo tagadējā ēkā sāksies ilgi gaidītā rekonstrukcija un Nākotnes nama veidošana. Pārbūves pamatakmenī liksim kapsulu ar visu ziedotāju vārdiem. Arī pagaidu ekspozīcijā vēlamies iekārtot goda plāksni, atzīmējot mūsu lielākos ziedotājus.

Latvijas Okupācijas muzejs jau 19 gadus darbojas, lai atcerētos, atgādinātu un pieminētu, ko trīskārtēju okupāciju varas nodarīja Latvijas valstij, zemei un tautai. Ik gadu muzeju apskata vairāk par 100 000 apmeklētāju, no kuriem lielākā daļa ir ārzemju tūristi un Latvijas skolēni. Okupācijas muzejs strādā un turpina attīstīties, pateicoties Jums un citiem ziedotājiem. Atbalstiet muzeju arī turpmāk, lai nodrošinātu tā stabilu darbību nākotnē!

Muzeja direktore Gundega Michele

Latvijas Okupācijas muzeja 100 lielākie ziedotāji:
http://okupacijasmuzejs.lv/100-lielakie-ziedotaji

http://

LATVIJAS VALSTS SVĒTKU SVINĪBAS

2012. gada 17. novembrī pl. 17:00

KONCERTS

Ņujorkas latviešu koris

Diriģenti Andrejs Jansons un Laura Zāmura

Elzas Gruzes gleznu IZSTĀDE

Skolas audzēkņu PRIEKŠNESUMS

Kopējas VAKARIŅAS

Ieeja $25, skolēniem bez maksas

Apvienotās Latviešu ev. lut. draudzes namā

1385 Andrew Ave., Lakewood, Ohio

Piemiņas izstāde Elzai Gruzei (1913 - 1982)

Šogad novembrī, kad godinām Lāčplēšus un citus brīvības cīnītājus un svinam Latvijas valsts 94. dzimšanas dienu, Apvienotās draudzes nama lielo zāli grezno Elzas Gruzes mākslas darbi.

Elza Gruze dzīvoja un darbojās Klīvlandes latviešu sabiedrībā līdz sava mūža beigām. Viņa piedalījās visos latviešu pasākumos - mācīja koklēšanu bērniem skolā un pieaugušajiem. Pati spēlēja kokļu ansamblī. Būdama nenogurdināma rokdarbniece, iedvesmoja arī citus. Viņas izstrādājumi arvien parādījās vietējo daiļamatnieku gadskārtējās izstādēs. Līdztekus maizes darbam American Greeting Co un pienākumiem latviešu sabiedrībā, viņa beidza Kūpera mākslas skolu un papildinājās Klīvlandes Mākslas institūtā. Vietējo mākslieku izstādēs redzējām viņas gleznas, zīmējumus un skuptūras kopā ar citiem tā laika gleznotājiem - Annu Bērziņu-Skuju, Ingrīdu Dāvi, Maiju Gruzīti, Lilitu Riekstiņu, Voldemāru Skraucu, Bernhardu Sniedzi, Skaidrīti Sauli un citiem.

Jā! Reiz Klīvlandē bija daudz mākslinieku un daiļamatnieku! Toreiz ikgadus rīkoja gleznu un daiļamatnieku darbu izstādes. Cik zināms, Elzai Gruzei viņas dzīves laikā nebija nevienas personālizstādes mūsu telpās. Tāda ir gan bijusi 1973. gada oktobrī Šardonas bibliotēkā (Chardon Public Library). Par to uzglabājies gaŗš raksts ar fotouzņēmumiem Times Leader laikrakstā. Tur viņas dzīves stāstā minēts, ka Elzas interesi par mākslu ierosinājis kāds mākslinieks DP nometnē, kad viņš tur ierīkojis savu studio. Viņas pirmais zīmēšanas skolotājs bijis pazīstamais latviešu mākslinieks Kārlis Nellis. Mākslas studijas viņa sākusi Regensburgas Mākslas skolā un pēc 1963. gada turpinājusi Klīvlandē.

Viņas pirmā specialitāte bijusi portretu gleznošana. Izstādē redzēsim vairākus izteiksmīgus un pazīstamu cilvēku portretus. Būs arī ainavu gleznas un figūru zīmējumi. Skuptūru Elza sākusi mācīties, lai labāk veidotu portretus, un atklājusi, ka tā patīk tik pat labi. Šardonas izstādē ir bijušas vairākas vietējo personu skulptūras, kuŗas tagad atrodas to cilvēku mājās. Elza teikusi, ka viņas darbi ir personīgi un viņai patīk tēlot, ka modelis sēž turpat priekšā. Mūsu izstādē būs divu vispazīstamāko latviešu rakstnieku - Raiņa un Aspazijas - bistes. Kaut tiem dzīva modeļa nav bijis, tie pauž rakstnieku raksturīgos vaibstus.

Elzu Gruzi vislabāk atceros kā rokdarbu skolotāju Draudzes skolā.  Viņa ar lielu pacietību mācīja aust prievītes. Atļaušos personīgu piedzīvojumu. Kad mana meita Rita savu iesākto prievīti bija aiznesusi uz vietējo skolu un  atstājusi pa nakti uz sava sola, apkopēja to bija izmetusi atkritumos. Nelaimīgo meiteni Gruzis kundze mierināja ar sakāmvārdu: “Tur ir lauks, un tur lauka mala”, norādīdama, ka apkalpotājai nebija ne jausmas par  rokdarbiņa  vērtību. Māksliniece bērniem stāstīja, ka viņai patika strādāt un veidot ar rokām. Un, ja kāds darbiņš neizdevās ar pirmo mēģinājumu, tad darināja atkal, cenšoties ar laiku sasniegt pilnību. Viņas lielais gleznu un zīmējumu krājums liecina par mākslinieces neatlaidīgo cenšanos pilnveidot savu mākslu.

Šķiroties no šīs dzīves, Elza Gruze bija uzticējusi mūža garumā radīto mākslas pūru Ausmai Pirktiņai. Tas glabājās Pirktiņu bēniņos, kamēr atmiņas par mākslinieci pamazām dzisa. Pēc Ausmas nāves viņas brālis Jānis mākslas darbus cēla gaismā un daļu no tiem Klīvlandes latviešu biedrība tagad izstāda publikas apskatei. Jānis ir pārliecināts, ka Elza un Ausma ļoti priecātos, ja šie mākslas darbi atrast paliekamu mājvietu tautiešu dzīvokļos. Lielāka daļa no izstādītajām gleznām ir pērkamas, sazinoties ar izstādes iekārtotāju Oļģertu Kubuliņu.

Raksta autore: Maija Grendze

Gūsteknis Pilī - izrāde Klīvlandē

Klīvlandē, 5. septembrī, viesojās Dailes teātŗa aktieri, izrādot Raimonda Staprāna lugu "Gūsteknis pilī". Daudz par to jau rakstīts un pārrunāts, tādēļ nav vērts visu to atkārtot. Staprāna luga atšķiras no citām, ko esam redzējuši uz mūsu skatuves. Tajā vēsture krustojas ar daiļliteratūru. Tādēļ mums grūti aptvert, kur vēsture beidzas un fantazējums sākas. Un tādai šai lugai jābūt! Tā liek skatītājiem domāt un pārrunāt. Un to Staprāns, režisors Kārlis Auškāps un Dailes aktieri  mums profesionāli un dramatiski attēloja.

Vēsturnieki atklājuši, ko Ulmanis ir labu darījis un ko - ne tik labi. Paši vēsturnieki ne vienmēr ir vienisprātis par to. Jautājums būs vienmēr apstrīdams: vai Ulmanim vajadzēja ieņemt stingrāku stāju pret Staļinu un Padomju Savienību? Nav šaubu, ka viņa darbība tajos izšķirošos brīžos atstāja dziļu un nedzēšamu iespaidu, kā pasaule uz Latviju skatījās tad un pat šodien. Spriežot pēc notikušā (hindsight), atbilde ir: Jā! Bet nepārsteidz, ka par Kārli Ulmani kā Tautas vadoni cilvēku domas stipri atšķiras. (Es atceros, ka mans onkulis Kanādā daudzreiz aizrauti lamājās par Ulmani, tiktāl, ka man palika neērti. Viņa mātei piederēja mazs veikaliņš Liepājā, un, pēc viņa uzskata, Ulmaņa valdība nebija viņiem labvēlīga.) Tā kā luga aizskar Ulmaņa slavu un personību, nav brīnums, ka viņa aizstāvētāji lugu kaislīgi nosoda. Tomēr, spriežot no skatītāju atsaucības šeit un citur, luga un tās izpildījums bija augsti novērtēts.

Spriežot no rakstītā, Staprāns un Auškāps tomēr nesasniedza savu galveno mērķi, un tas ir - radīt nopietnu domu apmaiņu un debates par jautājumu: vai atbrīvotās Latvijas valdības ir darījušas un dara visu iespējamo, lai sargātu tautu no tās pašas varas, kuŗa iznīcināja Baltijas valstu neatkarību pirms Otrā pasaules kaŗa? Neatkarīgā Rīgas Avīzē Auškāps atgādina: 

“Pirms 70 gadiem gan Višinskis, gan Staļins solīja, ka Ulmanis paliks savā vietā, ka viņš varēs vadīt valdību, ka Latvijā kolhozu nebūs... Būtībā nekas jau nav mainījies! Ja šodien mēs zaudējam Latviju,  mums citas valsts nebūs.”

Auškāps ir patriots, viņš brīdina par Krievijas "maigās varas" ietekmi Latvijā. Latvijas medijos tiek šis tas rakstīts, bet valdība klusē. Ja kādam būtu šaubas par tās esamību, ieteicu katram iepazīties ar Agnias Grigas pētījumu "Legacies, Coercion and Soft Power: Russian Influence in the Baltic States". Raksts publicēts iecienītā Catham House Think Tank Londonā, 2012. g. augustā.

Tas būtu traģiski, ja nākotnē vēsturniekiem būtu jācīnās ar to pašu jautājumu: vai mūsdienu valdībai vajadzēja stingrāku stāju pret Krievijas “maigo varu”?

Raksta autors: Māris Mantenieks