Kas jauns Kultūras dārzos

Pilsēta šovasar Kultūras dārzos Rokfellera parkā veic daudz labojumu. Arī atsevišķo nāciju dārzus to īpašnieki uzlabo un paplašina. Tā piemēram, mūsu kaimiņi igauņi noslēguši līgumu ar profesionāļiem, kas pākrāsos pieminekli, uzlabos tanī iegravēto uzrakstu un pārveidos ziedu laivu.

Arī mēs esam nolēmuši pārkrāsot zelta krāsā ierakstu Nameja akmenī. Pilsētas dārznieki bez atlīdzības palīdzēja novākt nolūzušos zarus un arī veco koku. Paši esam ravējuši nezāles un mēģinājuši tās noindēt vai nosmacēt zem vairāk kā divdesmit maisiem samaltu koka mizu seguma. Katru vasaras mēnesi mums pašiem jāpļauj zāle dārza centrā, citu gan nopļauj Klīvlandes dārzkopji.

Par mūsu dārza kopšanu līdz šim gādājuši pieci pensionāri, kuŗiem talkā pa laikam nāk divi vēl maizes darbu strādājošie. Dārza kontā ir nauda, ar kuru varētu atalgot palīgus, ja tādi pieteiktos pie Kultūras dārzu federācijas viceprezidentes Andas Sūnas-Cook (216-651-0486) vai Latviešu dārza komitejas priekšsēdes Ilzes Resnes (440-285-3175). Anda jau trešo gadu ir atbildīga par kopēji rīkoto Vienas pasaules dienas festivālu dārzos. Tas šogad būs svētdien, 26. augustā.

Līdz tam laikam būs atjaunots MLK bulvāra ceļa asfalta segums ar iezīmētām 130 paralēlām auto novietošanas stāvvietām un jaunām, nodrošinātām ceļa pāriešanas vietām kājāmgājējiem.

Raksta autors: Vilmārs Kukainis 

Grāmatu sūtījumi uz Latviju

Mana atmiņa ir diezgan vāja, bet beidzamos 10-12 gados esmu nosūtījis uz Latviju no Klīvlandes Latviešu biedrības un Daugavas Vanagiem apmēram 98 kastes ar lietotām grāmatām.  Tas būtu: apmēram katrā kastē var salikt 40 grāmatas, kopā apmēram 3980. Neesmu sūtījis nevienu padomju laikā izdoto grāmatu.

Lielākās grūtības ir saņemt ziņu no grāmatu saņēmējiem, ka grāmatas ir aizgājušas. Vissirsnīgāk pateicās Saukas pagasta pārvalde. Vienalga, vai grāmatas sūtīja Vanagi, vai biedrība, no viņiem vienmēr saņēmu man personīgi adresētu pateicības vēstuli. Tajās Gunārs Sprīdītis raksta, ka daudzas mūsu grāmatas pie viņiem nokļuvušas pirmo reizi. Īpaša interese esot par Otrā Pasaules kaŗa notikumiem. Saukas pagastmājas telpās tagad iekārtota grāmatu klēts, kuŗu izmanto kā lasītavu. Grāmatas no tās dodot arī lasīšanai mājās.

Nākamais grāmatu sūtījums būs 26. augustā pl.14. Ja kāds vēlas sūtīt grāmatas no savas personīgās bibliotēkas, es to izkārtošu. Tā kā sūtījumi kļūst arvien dārgāki (pašlaik $45 par katru 50 māciņu smagu kasti), mūsu organizācijas būs pateicīgas par katru finansiānālu ziedojumu.

Grāmatas ir sūtītas uz šīm iestādēm:

Smiltenes Arodskolas technikums,

Smiltenes Centrālā vidusskola,

Mazsalacas vidusskola,

Balvu rajona Šķibēnu vidusskola,

Vijciema pamatskola,

Gulbenes rajona Līgo bibliotēka,

Madonas novada bibliotēka,

Bauskas rajona Vecumnieku bibliotēka,

Krustpils pamatskolas bibliotēka,

Cesvaines bibliotēka,

Vīpes pagasta bibliotēka,

Liepājas centrālā bibliotēka,

Saukas pagasta bibliotēka.

Raksta autors: Oļģerts Kubuliņš

Mārtiņa Daukša Piano Recital

„Bija grūti atrast Klīvlandes latviešu kalendārā kādu brīvu nedēļas nogali, lai Mārtiņš varētu sniegt savu koncertu,“ stāsta Ieva Daukša, kuru sastopu dažas stundas pirms koncerta rosāmies draudzes nama lielajā zālē. Klīvlandiešiem šis pavasaris viss esot aizņemts ar sarīkojumiem, tāpēc vienīgā iespēja rīkot koncertu bijusi piektdien, 1. jūnija vakarā. Ieva nedaudz raizējās par sabiedrības atsaucību sava dēla koncertam, bet raizes bija veltas – gandrīz visas skatītāju vietas bija aizņemtas. Mārtiņu šeit īpaši mīl, un viņa klaviermeistarība tiek augstu vērtēta!

Ar Mārtiņu Daukšu esmu pāris reizes runājusies latviešu sarīkojumos, „Pastalniekos“ kopā dejojām, tomēr personiski viņu nepazīstu. Jāatzīst, viņš atstāj labu iespaidu – stalts, dižena auguma latviešu puisis ar vienmēr labsirdīgu smaidu un atklātu acu skatienu. Kad pirmo reizi redzēju viņu spēlējam klavieres kādā Klīvlandes sarīkojumā, biju pārsteigta par viņa roku veiklību un graciozitāti! Mūzika plūst caur viņa rokām un notur klausītājus vienā elpas vilcienā no skaņdarba sākuma līdz pat beigām.

Šeit gribas teikt paldies Mārtiņam par J.S.Bacha 4. Franču svītas diviem izvilkumiem D minorā Allemande un Air, kas lieliski ievadīja koncerta sākumu ar šiem 18. gadsimta izciliem skaņdarbiem. Tiem loģiski sekoja V.A.Mocarta 1778. gadā tapušās klavieru sonātes A minorā trīs daļas: Allegro maestoso, Andante cantabile con espressione, Presto. Un tad gan likās, ka vajadzīga atelpa – gan klausītājiem, gan pašam pianistam. Tik piesātināta bija koncerta pirmā daļa!

Otrās daļas sākumā ievēroju, ka daži skatītāji zālē pārsēdušies tuvāk skatuvei un tai pusei, no kuras labāk redzama Mārtiņa klaviermeistarība. Arī mana deviņgadīgā meita iekārtojās krēslā ērtāk un nepacietīgi gaidīja koncerta turpinājumu. Jāatzīst, viņa kopš agras bērnības jau vesta uz klasiskās mūzikas koncertiem, un ne vienmēr tie viņu interesējuši. Bet Mārtiņa izpildījumos viņa īpaši ieklausās. Vai tas būtu pianista šarms, roku meistarība vai mūzikas plūdums? Lai vai kā, bet koncerta otrā daļā ietvertām J.Mediņa trim dainām un J.Ivanova piecām prelūdēm lieliski iederējās blakus arī franču impresionista M.Ravela klavieru instrumentālā tekstūra. Vienotā ritmā tik sapņaini un krāsaini kā no Purvīša ainaviskās miglas izrāvies rīta rasas spirgtums. Lieliski! Izcils sniegums! Skatītāju aplausi neļauj Mārtiņam aiziet, un viņš dāvina visiem vēl vienu J.Mediņa dainu.

Un kurš pirms tam satraucās, ka piektdienas vakars nav piemērots klaviermūzikas koncertam? Daukšu kuplā ģimene visi kā viens rūpējās par viesu labsajūtu. Pie vīna glāzes vēl bija iespēja vēlēt Mārtiņam panākumus nākotnē un ielūkoties viņa klavierskolotājas lepnajā smaidā par sava skolnieka talantu, kas nu jau aiziet pats savu ceļu.

Raksta autore: Anita Zvirgzde

Atceres koncerts Ausmai Pirktiņai

„Tas bija viens no skaistākajiem Klīvlandes latviešu koncertapvienības rīkotiem koncertiem”, pēc sarīkojuma jūsmoja Dr. Vilnis Ciemiņš, komponists, pianists un uzticīgs KLK atbalstītājs. Līdzīgi atbalsojās arī citu klausītāju atsauksmes pārpilnā Klīvlandes Apvienotās draudzes zālē, pārrunām virmojot ne tik vien par dzirdētiem vijoles un klavieru atskaņojumiem, bet arī pieminot Ausmu Pirktiņu, ilggadīgo KLK priekšnieci. Šis otrais 57. sezonas koncerts bija veltīts Ausmas atcerei, un abi mākslinieki - vijolniece Margarita Kreine un pianists Rūdolfs Ozoliņš - izcēlās izjustajos mūzikālo darbu izpildījumos un to izvēlē.

Margarita Kreine sākusi vijoles spēli jau piecu gadu vecumā. Arī Rūdolfs Ozoliņš uzsācis klavieru spēli, sasniedzot piecu gadu vecumu. Abu izglītība veidojusies Latvijas izcilajās mūzikas iestādēs, turpinājusies ar panākumiem konkursos un papildināšanos pie starptautiski ievērojamiem māksliniekiem, kā arī koncertējot vispasules mērogā un saņemot atzinīgas atsauksmes.

Ausmas brāļa, Jāņa Pirktiņa, atgādātais Elzas Gruzes gleznotais Ausmas attēls atstaroja agrīnā pavasara gaišumu, kas mita zālē. Ausma bija skaistuma meklētāja, atrodot tā izpausmi mūzikas skaņās. Margaritas Kreines un Rūdolfa Ozoliņa atskaņojumi ļāvās iztēlei, cik skaudri izmainās cilvēcības prieks un sāpes.

Kā vēlīns gājputns smeldzīgās vijoles stīgas mijās J. Sibelius vijolkoncerta Re minorā sēru un prieka izstarojumā. Margarita Kreine apbrīnojami veica daudzprasīgi virtuozās aizrautības, nezaudējot romantisko izteiksmi melodiju pārejās.

Ar J. Vītola Dainu Variācijas par latviešu tautasdziesmu, Op.6,  Rūdolfs Ozoliņš pārveda klausītājus dziļi izjustā latviskā gaisotnē. Mākslinieka spēle izcēlās ar cēlu nosvērtību, un „Ej saulīte drīz pie Dieva” tautas dziesmas tēma daudzveidīgi apmīlēja visu sirdis. Ievadā Ozoliņš sniedza mūzikālus piemērus, vairojot izpratni sarežģītajai Vītola tautasdziesmu apdarei.

Abu mākslinieku nevainojami košā spēle C. Debussy Sonātē vijolei un klavierēm atgādināja pastaigu dārzā, kur uz katra soļa uzplaukst koši ziedi. Šis retāk dzirdētais komponista sacerējums ir viens no viņa pēdējiem, un valdzina ar pieredzes rūdītu pašapzinību.

Kreines dzidrā vijoles spēle J.S. Bacha Čakona vijolei solo BMV 1004 pauda it kā mierinājumu. Par Bachu ir teikts, ka viņš nav bijis spējīgs radīt mūziku, kuŗa nav dzirkstoša ar neapstādināmu inerci uz ikvienas lappuses, un jāpiekrīt J. Brahms teiktam novērtējumam, ka komponists šinī Čakonā sarakstījis pasaules dziļākās domas un jūtas. Kreine šīs domas pilnvērtīgi pārvērta skaņās.

S. Prokofieva Sonāta N. 2 vijolei un klavierēm Re majorā, Op.94, oriģinālā bija sarakstīta flautai, bet pēc drauga Dāvida Oistrakha lūguma pārrakstīta vijolei. Sonātas nodalījumi, Moderato, Presto – Poco, Andante un Allegro con brio, ir virtuozitātes daudzprasīgi kā vijolei, tā klavierēm, bet abu mākslinieku izpildījumā tie izskanēja ar elegantu liricismu. Noskaņojuma maiņas, brīžiem majestātiskas, citkārt rotaļīgas, vienotrreiz pat izklausoties kā savstarpējs strīds, atklājās kā jau dažkārt cilvēciskās attiecībās. Vijoles sērīgumu klavieres uzmundrinoši vilināja uz priecīgu pāreju, Allegro con brio, kad gandrīz kā jautrās viesībās vijole un klavieres mēģināja it kā viena otru pārspēt aizrautībā: „parādi man, ko tu vari!”

Piedevu sniegumi ar Pēteŗa Vaska kompozīciju turpināja jūtu saviļņojumu, un Mediņa Ārija izskanēja silti, lūdzoši.

Aicinot uz kluso vīna glāzi, Edvīns Auzenbergs saistoši pieminēja Ausmas pašaizliedzīgo un nenogurstošo gādību par KLK koncertu labu izdošanos; arī šis sarīkojums bija vēl Ausmas izkārtots.

Koncerta apmeklētāji vēl ilgi kavējās pārrunās ar māksliniekiem un paķircinoties ar Margaritas mazo dēliņu, kuŗu koncerta laikā uzmanīja Biruta Briede. Paldies viņai, Maijai Grendzei un Rutai ar Edvīnu Auzenbergiem par naktsmājām māksliniekiem. Un vēl - paldies vijolniekam Pēterim Briedim par Margaritas mēģinājumā salūzušā lociņa atvietojumu ar savējo. KLK atbalstītāji ir ļoti izpalīdzīgi!

Mēģināsim turpināt bez Ausmas…

Elzai Kalniņas kundzei - 100!

Ziedi, ziedi, un vēl vairāk ziedu!

Elza Kalniņas kundze kopā ar
mazmeitu Indru Lāci

 Ik mēnesi Klīvlandes Latviešu pensionāru apvienības rīkotās sanāksmēs ar ziedu atzīmē grupai piederīgo dzimšanas dienas, kuŗas iekrīt attiecīgajā mēnesī. Bet 16. maijā katrs Klīvlandes Apvienotās draudzes sarīkojumu zālē ienācējs pats nesa vismaz pa ziedam. Un ikviens devās atnestos ziedus sniegt Elzai Kalniņai, kuŗa svinēja savu 100. dzimšanas dienu.

Ziedi vairojās vāzēs, kuŗas jau ar paredzēšanu bija novietotas uz skatuves, galdiem, pat uz grīdas. Apvienības priekšsēdis Jānis Resnis arī ieminējās, ka Kalniņa kundzes meita un mazbērni atnesuši ziedus savas mātes/vecmāmiņas gadu vairumā. Nu, protams, kā izteicās asprātīgais apvienības priekšnieks, latviešiem pieņemts dāvāt ziedus pārskaitlī – tātad jāgaida līdz nākošam gadam šo pārkāpumu izlabot.

Un pati jubilāre smaidīga, runīga, un laipna.  Un skaista!

Par skaistumu angļu filozofs un rakstnieks Roger Scruton nesen sniedza savu atbildi uz jautājumu, ko var dēvēt par skaistu, proti – skaistums ir pilnīga dzīve, pilnīgi dzīvota un dzīvota, lai dzīvi darītu bagātīgāku līdzdzīvotājiem. Un tāds secinājums pilnīgi attiecas uz Elzu Kalniņu, kā to liecināja daudzums laimes vēlētāju, jubilāri apmīļojot un laimes, veselības dziesmu skandinot.

Vairāki organizāciju pārstāvji bija pieteikušies uzrunāt jubilāri no pults. Ieva Daukša pateicās Kalniņas kundzei par tiem ilgajiem gadiem, kad viņa kā draudzes ērģelniece bagātināja visus dievkalpojumus ar brīnišķīgo ērģeļu spēli. Maija Grendze, pārstāvot Klīvlandes Latviešu biedrību, silti uzrunāja jubilāri, atceroties pašaizliedzīgo sadarbību, bagātinot Klīvlandes Latviešu biedrības pasākumus. Anda Cook, pārstāvot Klīvlandes Latviešu koncertapvienību, atgādināja klātesošiem, ka Kalniņa kundze bija viena no KLK iedvesmotājām un stūrakmens, kas uzsāka šo pirmo ASV latviešu apvienību, patreiz visilgāk pastāvošo ASV. Klīvlandes Apvienotās draudzes skolas pārzine Nora Renerte izteica pateicību par daudzējādo un daudzgadīgo sastrādi ar skoliņu. Komponiste un Latviešu kultūras biedrības TILTS pārstāve Dace Aperāne savā apsveikumu vēstulē sumināja jubilāri visu ASV koncertapvienību vārdā.

Jubilāre kopā ar meitu Ilzi Lāci

Viscaur suminājumiem vijās mūzikas tēma, jo mūzikas skaistums ir Kalniņa kundzes būtība. Pianists Jānis Zemzars papildināja šo tēmu, atskaņojot vairākas Brāmsa kompozīcijas.

Kā jau parasts pie pensionāriem, ziedus saņēma šā mēneša jubilāri, un saiets noslēdzās ar gardu mielastu. Kalniņa kundzes ģimene bija gādājusi par tortēm, un neizpalika arī vīns.

Kalniņa kundze un viņas ģimene izsaka pateicību par dāsnajiem ziedojumiem, viņu atceroties!

Latīņu vārdi - logos un gnosis - abi apzīmē zināšanu, bet zināt var ar prātu – logos, vai ar sirdi - gnosis. Elza Kalniņa savas dzīves pūrā līdztekus ir krājusi sirds un prāta gudrības, vadot pilnīgu dzīvi un aplaimojot līdzcilvēkus. Par to viņai pateicamies un vēlam turpināt pa skaistuma takām!