Latviešu operdziedoņi, diriģenti un komponisti sekmīgi spodrina Latvijas tēlu un pauž Latvijas vārdu visā pasaulē. Tas priecina, bet vairs nepārsteidz. Toties jauku pārsteigumu piedzīvojām ceturtdien, 13. septembrī, Miami Universitātē (Miami University, Oxford OH). Tur diriģents Kristaps Valšs (Christopher Walsh) atskaņoja latviešu mūziku un stāstīja par Latviju. Pressera zālē visas sēdvietas piepildīja studenti, mācībspēki un viesi, lai noklausītos Universitātes “Latviešu” koŗa koncertu/lekciju. Starp klausītājiem bija arī kādi pāris duču latviešu, kuŗi mērojuši patālus ceļus no Sinsinati, Kolumbusas un Klīvlandes.
Atzīstos, ka, tur braucot, neko daudz nesagaidīju. Ir jau piedzīvots, ka sveštautiešiem nepatīk latviešu kultūra un mūsu vēture nav saprotama. To sajūtu pastiprināja glīti sagatavotās programmas pirmā lapa , kur rakstīts, ka “Latviešu” koris dziedās četras latviešu dziesmas. Viena no tām ar vārdiem latīņu valodā, otra krievu, trešā angļu. Vienīgi “Pūt vējiņi” - latviski! Visi komponisti gan latvieši - Ēriks Ešenvalds, Pēteris Butāns un Imants Ramiņš.
Pirmā dziesma - Ešenvalda Salutaris Hostia, četrdesmit jaunu balsu izpildījumā skanēja gaiši un pārliecinoši. Sekoja Valša ilustrētais (power point) stāstījums par iepazīšanos ar latviešu koriem starptautiskās sacensībās, kur tie arvien saņem augstākās godalgas. Mazās Latvijas lielie panākumi saistījuši jaunā mūziķa interesi, un viņš izvēlējies latviešu koŗu mūziku par savu studiju tematu. Lai labāk saprastu un varētu iedziļināties savā priekšmetā, viņš mācījies latviešu valodu intensīvos, “iegremdēšanās” kursos Pitsburgas Universitātē un vasarā pavadījis vairākas nedēļas Rīgā. Tur intervējis veselu rindu pazīstamu mūziķu. Samērā īsā laikā viņš ieguvis labas zināšanas par Latvijas vēsturi un saprot, kā vēstures notikumi ietekmējuši latviešu mūzikas attīstību. Ar to viņš iepazīstināja koncerta/lekcijas klausītājus.
Valšs iesāka, uzsveŗot Jāņa Cimzes un Andreja Jurjāna nozīmi daudzbalsīgu koŗu attīstībā deviņpadsmitā gadsimta sākumā. Viņiem sekoja Jāzeps Vītols, kuŗš uzskatāms par latviešu mūzikas tēvu. Viņa laikā nodibina mūzikas skolas. Izaug jauni mūziķi, kas meklē ītpatni latvisku skaņu tautas melodijās.
Pēc Otrā Pasaules kaŗa padomju okupācijas cenzūra uzspiež savu zīmogu un iedzen latvisko mūziku pagrīdē. Vissmagāk cietis komponists Imants Kalniņš. Tā laika skolu sistēma tomēr mūziķiem labvēlīga, jo mūzikas mācības publiskās skolās obligātas un visā valstī bija pieejamas mūzikas skolas. Latviešu koŗi baudījuši sevišķu labvēlību, jo tie nesa godu Padomju savienībai starptaustiskos festivālos. Valšs seviški izceļ brāļu Kokaru attīstīto dziedāšanas stilu - Ave sol koŗa skaņu. To viņš tagad cenšas mācīties un atdarināt.
Neesmu mūziķe un nevaru spriest, cik labi tas šoreiz izdevās Miami Universitātes “Latviešu” korim. Viņu priekšnesums skanēja daiļi. Izvēlētās kompozīcijas man škita sarežģītas, modernas. Koris tās izpildīja entuziastiki un pārliecinoši. Varam tikai spekulēt, cik daudz tas atsauksies jaunajo dziedātāju un klausītāju uzskatos par Latviju. Mums, latviešu skatītājiem, tas bija neaizmirstams pārdzīvojums.
Raksta autore - Maija Grendze
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru