Šis koncerts jau aiz trijdeviņiem kalniem, bet, paveroties piezīmēs un apzinoties atskaņojuma būtisko nopelnu bagātību, būtu žēl nedalīties iespaidā, kas vēl joprojām nav izgaisis. Šeit jāpiemin, ka kāds klausītājs, kuŗš parasti ir paskops ar atzinībām, izteicās, ka šis koncerts bija viens no Klīvlandes koncertapvienības labākiem! Īpaši pacilātu noskaņu izraisīja arī LELBAs Vidienes apgabala konferences vairāku dalībnieku klātiene.
 |
| Rūdolfs Ozoliņš, Una Tone |
Kā jau zināms, visi pasākumi ir iespējami ar dāsniem atbalstiem un sastrādāšanos, un šoreiz bez Latviešu kultūras biedrības TILTS, Daces Aperānes izkārtojuma, koncertam ar vijolnieci Unu Toni un pianistu Rūdolfu Ozoliņu, financiālu atbalstu sniedza Amerikas Latviešu apvienības valdes kultūras nozare. Par to liela pateicība Ivetai Vesmanei Felzenbergai! Bija prieks, ka ar kopēju sastrādāšanos izveidojās tūre, kas iekļāva arī Detroitas un Mineapoles latviešu kopienus.
Kā Latvijā, tā arī ārpus Latvijas ir ne mazums cildenu mākslinieku, bet jāapzin viņu jau izkārtotie uzstāšanās laiki un vietas. Dacei Aperānei ir vienreizējas spējas atrast izcili ievērojamas mūzikas zvaigznes.
Vijolniece Una Tone uzsākusi savas mūzikas mācības Emīla Dārziņa skolā apdāvinātiem bērniem, un beigusi Latvijas valsts konservatoriju Rīgā. Tone pārstāvēja Latviju 1990. gadā Padomju Savienības rīkotā Nacionālajā jauno mūziķu festivālā, un 1995. gadā uzstājās kā soliste ar Latvijas Filharmonisko orķestri.
 |
| Una Tone, Pēteris Briedis |
Una Tone ir piedalījusies ievērojamos festivālos un sacensībās, saņemot stipendijas no Aspenes mūzikas festivāla un Karl Nielsen internacionālā konkursa. Viņa ir papildinājusi savu mākslu, piedaloties „master” klasēs un mācoties pie iecienītiem vijolniekiem.
Māksliniece ir uzstājusies ar pasaulē slaveniem mūziķiem kā Andrea Boccelli, Elīna Garanča, Jose Carreras, Placido Domingo u.c. ievērojamās koncertzālēs kā Carnegie, Alice Tully, Sv. Patrika katedrālē, Metropolitānes operā, un citur – ASV, Kanādā un Japānā. Viņas repertuārā ir vairums klasiskās mūzikas skaņražu operas, baleti, mūzikli un kamermūzika.
Kopš Stetsonas Universitātes Florīdā beigšanas 2000. gadā ar BMu grādu Tone dzīvo Ņujorkā, bieži uzstājoties arī ar savu stīgu un klavieru kvartetu.
 |
| Līga Zemesarāja, Rūdolfs Ozoliņš |
Pārceļoties uz ASV, Ozoliņš mācījās Centenary College Northwestern State University of Louisiana, Indiana University, South Bend, un ir doktorantūras kandidāts Michigan State Universitātē. Savu studiju laikā viņš ir aktīvi piedalījies starptautiskos konkursos, festivālos un koncertos Eiropā, ASV un Āfrikā.
Rūdolfs Ozoliņš ir Detroitas latviešu draudzes ērģelnieks, un Klīvlandes klausītāji viņu dzirdēja piekto reizi.
Koncerta skaņdarbu izvēli var pielīdzināt architektūras patiesīgumam celtnes būvē – ikvienai daļai ir pareizi jāietilpst attiecīgā vietā, lai savstarpējs papildinājums veidotu kopēju līdzsvaru. Sarīkojuma sastādītā programma izcēlās ne tikvien ar atsevišķiem izpildījumiem, bet apņēma it kā ar apburtības kopīguma sagšu.
 |
| Maija Grendze, Una Tone, Pēteris Briedis |
Rūdolfa Ozoliņa solo izpildījumā J. Mediņa (1885-1971) Mierinājums Nr. 2 uzrunāja klausītājus ar latviski sapņainu maigumu. Ozoliņa spēja apvienot dvēselisko ar technisko spožumu bija aizraujoša. Pirms spēlējot otro klavieru solo - S. Prokofievs (1891-1953), Sonāte Nr. 8 – Fināls, viņš paskaidroja, ka Prokofievs savlaik ir bijis Prof. Vītola skolnieks un ka šis darbs uzsākts jau 1939. gadā kā protests pret padomju varu. Mākslinieka žilbinoša virtuozitāte pauda daudzās šī skaņdarba jūtu nianses.
 |
| Ināra Zariņa, Jānis Resnis, Vilmārs un Dzintra Kukaiņi |
Mēdz teikt, ka mūzika ir visizteiksmīgākais iztēles veids, un starpbrīdim sekojošā E.Lalo (1823-1892) Symphognie Espagnole, 1. daļa, manāmi pārslēdzās citas kultūras ietekmē. Una Tone prasmīgi lika savai vijolei runāt čigāniskā mēlē, un arī Ozoliņa klavieres pielāgojās šai izteiksmei. Mana vecmāmiņa būtu teikusi, ka gandrīz vai sirdi rauj no krūts.
 |
| Mae un Vilnis Ciemiņi, Una Tone |
Citā noskaņojumā pārslēdzās Fr.Kreislers (1875-1962) Rondo no Mozarta Hafnera serenādes, ar elegantu vieglumu un zibenīgiem pārgājumiem.
Atgriežoties latviskā ietekmē, J.Vītols (1863-1948), Melodija, šķita skumja, atgādināja vilnīšus ... varbūt Daugava?
 |
| Una Tone, Edvīns Auzenbergs, Ilze Lāce |
Daces Aperānes (1953) Vasaras balāde – pārlikums vijolei – bija pirmatskaņojums ASV. Abi mākslinieki veltīja šim darbam vairākkrāsu izteiksmi – brīžam domīgu, tad vijīgu kā augšup tiecošais vītenis un, kā jau vasarā, arī pa negaisa strēmelēm. Laikrakstā Diena Inese Lūsiņa raksta: „Savā Vasaras balādē viņa joprojām ir uzticīga mūzikas valodas vienkāršībai un latviskajai intonācijai, ieaužot partitūrā reminiscences par jaunībā Kanadas līdzenumos dzirdētajām līgotņu melodijām (..). Skaists un harmonisks darbs, kas necenšas lauzties pašmērķīga novatorisma durvīs”. Šķiet, Klīvlandes klausītāji piekristu šim novērtējumam.
Aplausi sumināja māksliniekus, kuŗi vēl mazu laiciņu uzkavējās draudzīgās sarunās. Labie gariņi Birutas Milleres vadībā bija gādājuši par uzkodām.
* * *
2013. gada 16. martā
Klīvlandes Latviešu apvienotās draudzes sarīkojumu zālē
(1385 Andrews Av., Lakewood, Ohio)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru