Laika posms no 1918. gada
18. novembra, kad tika proklamēta Latvijas valsts, līdz 1919. gada 11.
novembrim - Rīgas atbrīvošanai no iekarotāju karaspēka - ir viens no
sarežģītākajiem Latvijas vēsturē. Lai gan tika pasludināta Latvijas neatkarība,
valstī joprojām atradās vācu un krievu karaspēks. Tikai 1919. gadā, kad
Latvijas Brīvības cīņu laikā iekarotājus padzina no Rīgas, kļuva skaidrs, ka
valsts ir atguvusi un nostiprinājusi savu neatkarību. Neatkarīgās Latvijas
valsts armijas uzvara pār Rietumu brīvprātīgo armiju jeb tā saukto Bermonta
karaspēku bija izšķiroša, tādēļ, pieminot šo notikumu, 11. novembrī - Lāčplēšu dienā - tiek godināti Latvijas brīvības
cīnītāji. Un ne tikai Latvijā, bet visā plašajā pasaulē, kur vien dzīvo
latvieši.
Z. Reineks, mācītāja Dr. S. Eglīte, A. Rubenis un I. Rubene |
11. novembra rīts
Klīvlandē šogad pienāca auksts un ar pirmo sniegu. Gluži kā pirms 92 gadiem,
kad Rīgā noslēdzās izšķirošās kaujas. Un
gluži kā tajos tālajos gados, latvju vīri ar degsmi sirdī stāvēja pie
neatkarīgās Latvijas karoga un noliegtām galvām pieminēja savus Lāčplēšus. Viņi
zina to sajūtu, kad sveši nāk sapni atņemt. Viņi zina, kā to nosargāt.
Daugavas Vanagi šo
dienu piemin katru gadu, un šo piemiņu nes līdzi nākamām paaudzēm. Saulei
mijoties ar sniega mākoņiem un spītējot ziemelim, Sunset kapsētas latviešu daļā
pie Latvijas karoga Daugavas Vanagi nolika
vainagu brīvības cīnītāju piemiņai. Mācītāja Dr. Sarma Eglīte ar svētbrīdi
aicināja klātesošos godināt ikvienu, kurš cīnījies par Latvijas brīvību, un
mācīties no viņu piemēra, jo mēs esam tik sīksti, cik sīksti mūsos
iesakņojusies tautas atmiņa. Bet Artūrs un
Ilga Rubeņi sniedza lasījumu no latviešu daiļliteratūras - A. Eglītis
"Karavīrs", V. Strēlerte "Karavīra atmoda" un variācijas no
A. Eglīša kantātes "Dievs, Tava zeme deg".
Ar Daugavas Vanagu himnu piemiņas pasākums kapsētā noslēdzās. Pēc kopējām
pusdienām DV apvienības sekretārs Vilmārs Kukainis devās nolikt ziedu veltes
diviem Lāčplēšu kapiem, kurus viņš jau iepriekš bija iespēju robežās apkopis.
Jo nekad nebeigsies rūpes par latviešu brīvības cīnītāju pēdējo
atdusas vietu sakopšanu Klīvlandes pusē,
kur atdusas divi diženi Lāčplēši: Igaunijas armijas 1.jātnieku pulka majors Valdo Teetsma un 9. Rēzeknes kājinieku
pulka leitnants Alfrēds Ēbelis. Trešais
Lāčplēsis, kurš arī sava mūža nogali pavadījis Klīvlandē - Rūdolfs Vārna, 2. Cēsu kājinieku pulka virsleitnants - atdusas Brāļu
kapos Katskiļos.
Viņi ir
pildījuši savu misiju ar skaidru domu par brīvu un neatkarīgu valsti. Un šī
brīvības cena ir bijusi augsta.
Raksta autore: Anita Zvirgzde
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru