Latvijas neatkarības svinības

Biedrības vadošie darbinieki kopā ar sarīkojuma viesiem

Kad Latvijai tuvojas dzimšanas diena, mani pārņem lepnums un gaidīšanas prieks. Maza tā mana Latvija, bet ļoti mīļa! Maz tajā iedzīvotāju, bet katrs no viņiem – stiprs kā Lāčplēsis. Kaut arī ceļi tai pussabrukuši, tie vijas cauri pasakainiem mežiem. Kaut arī nemaksāju nodokļus Latvijā jau trīs gadus, mana mīlestība un palīdzība plūst turp ik dienas. Latviešu dziesmas skan manā ģimenē, un latviešu valoda ir mana pamatvaloda. Tā ir, un tā būs vienmēr. Un, kad pienāk 18. novembris, velku svētku drānas, klāju galdu un iededzu tortē laimes vēlējuma sveces savai Latvijai.

Šogad pirmo reizi sagaidīju šos svētkus kopā ar latviešiem Klīvlandē. Svinīgajā pasākumā par godu Latvijas 93. gadadienai piedalījās arī Latvijas vēstnieks ASV Andrejs Pildegovičs. Uz mirkli aizdomājos – vai tad, ja būtu palikusi Latvijā, man būtu iespēja šo dienu svinēt kopā ar tādu amatpersonu? Nē. Es pat nenojautu, kādu pārsteigumu vēl man sagādājis šis svētku vakars. Bet nu visu pēc kārtas.

                 

Mana meita šim vakaram par godu kopā ar bērniem no latviešu skoliņas bija sagatavojuši uzvedumu „Tālavas taurētājs“. Viņa gan tikai tēloja vienu no ienaidniekiem, kuram nav teksta, bet to lielāko darbu – deklamāciju – bija iemācījušies mūsu pamatskolas skolnieki šīsvasaras Garezera nometnē: Andrejs Albertiņš, Markus Reineks, Tija Kubuliņa u.c.

Viesi bija sajūsmā, un vēstnieks īpaši uzteica bērnu veikumu, jo kādreiz arī pats esot tēlojis lomu „Tālavas taurētājā“ un viņam neesot sanācis tik labi. Bērniem smaids un lepnums par slavas vārdiem! Un katram mazajam aktierim biedrība dāvināja sarkanu rozi.

Draudzes latviešu skolas bērni pirms sarīkojuma

Lielā zāle bija ļaužu pilna. Galdi klāti sarkan-balti-sarkanās krāsās ar elegantām ziedu vāzēm. Par to paldies Ilonai Ķīsei! Pie sienām vēl varēja apskatīt Edītes un Tomasa Keitsa (Jaunmeksika) mākslas darbus, bet skatuve bija tik karogota, ka iesākumā pat acis apžilba – Latvijas, Lietuvas un Igaunijas karogi, kā arī NATO un Eiropas Savienības karogs. Tiešām svinīgi!

ALA priekšnieks J. Mežinskis

Jāatzīstas, ne visus pazinu, ar kuriem sēdēju pie viena galda. Un tas ir saprotami, jo tikai nesen esmu Klīvlandes latviešu sabiedrībā. Priecājos iepazīties ar Haraldu Mazzariņu un viņa māmuļu (izrādās esam vārda māsas), kurš lietišķi un ar nelielu humora devu vadīja visu šo svinīgo vakaru. Tāpat arī ar Amerikas Latviešu apvienības priekšnieku Dr. Juri Mežinski un kundzi. Svētku uzrunā Mežinska kungs atgādināja mums par Latvijas trim mērķiem – būt neatkarīgai, latviskai un turīgai valstij. Viņš bija sašutis par Latvijas demogrāfijas stāvokli. Matemātiskā progresijā bija aprēķinājis, pēc cik gadiem Latvijā latvieši būs izzuduši. Pārmeta latviešiem, kuri pēdējos gados izbraukuši, aizrādīja Latvijas valdībai par nespēju atrisināt šo problēmu un slavēja igauņus, kuriem šogad izdevies izlīdzināt dzimstības un mirstības kausus. Jutos aizskarta un uzrunāta. Nepiekrītu cilvēciskās dvēseles skaitīt progresijā, nepiekrītu migrācijas jautājumiem, bet izprotu citādu redzējumu un esmu gatava par to diskutēt. Jo man ir sava pieredze. Bet šīs sarunas lai paliek citām reizēm. Runas noslēgumā Mežinska kungs aicināja apzināt mūsu kopējo spēku un stiprināt Latvijas latviskumu!

Vēstnieks A. Pildegovičs

Latvijas vēstnieks ASV Andrejs Pildegovičs arī uzteica latviešus par savu sīkstumu un slavēja par padarītiem darbiem pēdējos 20 gados. Šīsdienas problēmas esot risināmas. Sācies nopietns darbs Latvijā pie Pilsonības likuma maiņām, tāpat arī no 1. janvāra ikviena latviešu organizācija ASV varēšot pieprasīt vēstniecībā mobilo pasu iekārtu.

A. Grava saņem apbalvojumu no
vēstnieka A. Pildegoviča

Vēl pie mana galda sēdēja kāds solīds kungs ar kundzi, kurus nepazinu. „Vieni no daudziem,“ pie sevis nodomāju. Bet, ak vai, cik liels bija mans izbrīns, kad vēstnieks pēc svinīgās uzrunas aicināja šo kungu saņemt Latvijas augstāko atzinību – Trīszvaigžņu ordeni! Tikai tad es sapratu, ka esmu sēdējusi blakus cilvēkam, par kuru Latvijā pirms tam daudz esmu dzirdējusi – par Vītola fondu, par mazturīgo jauniešu stipendijām, par atjau-notām baznīcām, par slimo leģionāru ārstēšanu, par grāmatām lauku skolām un daudz ko citu. Alfrēds Grava – šo vārdu Latvijā zina daudzi! Man tas tiešām bija liels gods Latvijas neatkarības svētkos iepazīties ar latvieti-mecenātu! Un vēl jo vairāk priecājos redzēt viņu kopā ar ģimeni – kundzi Sarmīti un dēlu Pēteri. Varu tikai vēlēties līdzināties Gravas kungam viņa sirdsmīlestībā pret Latviju un vēlmi tai palīdzēt!

ALA priekšnieks Dr. J. Mežinskis šajā vakarā ar atzinības rakstu sveica vēl vienu diženu vīru – Andri Celchertu par īpašiem sasniegumiem ilggadējā, pašaizliedzīgā sabiedriskā darbā, veicot Apvienotās Klīvlandes Latviešu evaņģēliski luteriskās draudzes saimniecības vadītāja amatu. Līdz ar biedrības pasniegtiem ziediem Celcherta kungam kā pateicība izskanēja arī viesu aplausi.

Mārtiņš Daukšs

Vakara otrajā daļā mūsu pianists Mārtiņš Daukšs piedāvāja burvīgu svētku koncertu – J. S. Bacha, V. A. Mocarta, J. Mediņa un J. Ivanova skaņdarbus. Visa koncerta laikā mana astoņgadīgā meita acis nenovērsa no Mārtiņa veiklajiem pirkstiem un meistarības. Viņai koncerts esot paticis vislabāk šajā vakarā! Arī man tas sagādāja neaizmirstamu labas mūzikas baudījumu un radīja patiesu svētku sajūtu!

Vakara saviesīgajā daļā vēl skanēja tosti par godu Latvijas dzimšanas dienai, priecīgas sarunas, kopā fotografēšanās un draugu atkalsatikšanās sajūsmas. Tie tiešām bija īsti svētki – par godu mūsu Latvijai!

Raksta autore: Anita Zvirgzde