"Pilsonība nav tikai juridisks akts, bet tā ir lojalitāte pret valsti, tās vēsturi, kultūru un valodu", tā 2.martā konferencē «Latvijas pilsonība 21. gadsimtā», kas notika Rīgā, sacīja Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.
Arī nesenais referendums pierādījis pilsoņu spēju aizstāvēt savu valodu, kas liecina par pilsoņu lojalitāti pret valsti. Pilsonības jautājums līdzi nes politisko un emocionālo vērtību, kam jākalpo kā izejas punktam jebkuru jauninājumu ieviešanā arī Pilsonības likumā, norādīja Āboltiņa.
Viņa uzrunā pieminēja dzejnieka Raiņa 1918. gadā, trimdā esot, teikto, ka viņam māju vairs nav, Latvijas vairs nav. Saeimas priekšsēdētāja minēja, ka nav jābūt Rainim, lai plosītu šādas izjūtas. Arī pašreizējais Pilsonības likums liedz iegūt dubultpilsonību tiem ļaudīm, kuri ilgāku laiku dzīvo un strādā ārzemēs, taču arī viņiem ir jāparāda, ka «šeit viņus redz un gaida».
Runājot par dubultpilsonības problemātiku, Āboltiņa uzsvēra, ka pašreizējā likumā esošās normas radušās pirmskara likumdošanas prakses kontekstā. Taču, apliecinot cieņu tiem pilsoņiem, kuri atstāja Latviju kā bēgļi, ir jāspēj viņiem dot iespējas reģistrēties kā Latvijas pilsoņiem. Tas bijis paredzēts, taču likumā tā arī nav iestrādāts.
Āboltiņa atzina, ka valstij ar likumu regulējumu jādod jauna motivācija cilvēkiem atgriezties savā un savu vecāku dzimtenē, tādējādi ļaujot saglabāt piederību savai valstij.
«Dubultpilsonība – tas ir jautājums arī par valsts nākotni. Latvijas valsts pašlaik izsēj un zaudē bērnus, tāpēc tiem bērniem, kuri ir dzimuši ārzemēs, dubultpilsonība ir jāpiešķir,» teica Saeimas priekšsēdētāja.
Pilsonības likuma grozījumu izstrādei Saeimā izveidota īpaša apakškomisija, kas patlaban strādā pie likuma grozījumiem. Deputāti atzinuši, ka pilsonības jautājumus Latvijā joprojām regulē likuma 1998. gada redakcija, kas neatspoguļo sabiedrības aktualitātes un vērtības. Likumā jāveic grozījumi, ņemot vērā pārmaiņas, ko izraisījusi Latvijas dalība Eiropas Savienībā un migrācijas procesi.
Būtiskākie jautājumi, ko risinās likuma grozījumi, būs dubultpilsonības iegūšana ārvalstīs dzīvojošajiem latviešiem un pilsonības piešķiršana Latvijā dzimušu nepilsoņu bērniem.
No interneta materiāliem sagatavoja: Anita Zvirgzde
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru