Klīvlandē, 5. septembrī, viesojās Dailes teātŗa aktieri, izrādot Raimonda Staprāna lugu "Gūsteknis pilī". Daudz par to jau rakstīts un pārrunāts, tādēļ nav vērts visu to atkārtot. Staprāna luga atšķiras no citām, ko esam redzējuši uz mūsu skatuves. Tajā vēsture krustojas ar daiļliteratūru. Tādēļ mums grūti aptvert, kur vēsture beidzas un fantazējums sākas. Un tādai šai lugai jābūt! Tā liek skatītājiem domāt un pārrunāt. Un to Staprāns, režisors Kārlis Auškāps un Dailes aktieri mums profesionāli un dramatiski attēloja.
Vēsturnieki atklājuši, ko Ulmanis ir labu darījis un ko - ne tik labi. Paši vēsturnieki ne vienmēr ir vienisprātis par to. Jautājums būs vienmēr apstrīdams: vai Ulmanim vajadzēja ieņemt stingrāku stāju pret Staļinu un Padomju Savienību? Nav šaubu, ka viņa darbība tajos izšķirošos brīžos atstāja dziļu un nedzēšamu iespaidu, kā pasaule uz Latviju skatījās tad un pat šodien. Spriežot pēc notikušā (hindsight), atbilde ir: Jā! Bet nepārsteidz, ka par Kārli Ulmani kā Tautas vadoni cilvēku domas stipri atšķiras. (Es atceros, ka mans onkulis Kanādā daudzreiz aizrauti lamājās par Ulmani, tiktāl, ka man palika neērti. Viņa mātei piederēja mazs veikaliņš Liepājā, un, pēc viņa uzskata, Ulmaņa valdība nebija viņiem labvēlīga.) Tā kā luga aizskar Ulmaņa slavu un personību, nav brīnums, ka viņa aizstāvētāji lugu kaislīgi nosoda. Tomēr, spriežot no skatītāju atsaucības šeit un citur, luga un tās izpildījums bija augsti novērtēts.
Spriežot no rakstītā, Staprāns un Auškāps tomēr nesasniedza savu galveno mērķi, un tas ir - radīt nopietnu domu apmaiņu un debates par jautājumu: vai atbrīvotās Latvijas valdības ir darījušas un dara visu iespējamo, lai sargātu tautu no tās pašas varas, kuŗa iznīcināja Baltijas valstu neatkarību pirms Otrā pasaules kaŗa? Neatkarīgā Rīgas Avīzē Auškāps atgādina:
“Pirms 70 gadiem gan Višinskis, gan Staļins solīja, ka Ulmanis paliks savā vietā, ka viņš varēs vadīt valdību, ka Latvijā kolhozu nebūs... Būtībā nekas jau nav mainījies! Ja šodien mēs zaudējam Latviju, mums citas valsts nebūs.”
Auškāps ir patriots, viņš brīdina par Krievijas "maigās varas" ietekmi Latvijā. Latvijas medijos tiek šis tas rakstīts, bet valdība klusē. Ja kādam būtu šaubas par tās esamību, ieteicu katram iepazīties ar Agnias Grigas pētījumu "Legacies, Coercion and Soft Power: Russian Influence in the Baltic States". Raksts publicēts iecienītā Catham House Think Tank Londonā, 2012. g. augustā.
Tas būtu traģiski, ja nākotnē vēsturniekiem būtu jācīnās ar to pašu jautājumu: vai mūsdienu valdībai vajadzēja stingrāku stāju pret Krievijas “maigo varu”?
Raksta autors: Māris Mantenieks
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru