Šogad novembrī, kad godinām Lāčplēšus un citus brīvības cīnītājus un svinam Latvijas valsts 94. dzimšanas dienu, Apvienotās draudzes nama lielo zāli grezno Elzas Gruzes mākslas darbi.
Elza Gruze dzīvoja un darbojās Klīvlandes latviešu sabiedrībā līdz sava mūža beigām. Viņa piedalījās visos latviešu pasākumos - mācīja koklēšanu bērniem skolā un pieaugušajiem. Pati spēlēja kokļu ansamblī. Būdama nenogurdināma rokdarbniece, iedvesmoja arī citus. Viņas izstrādājumi arvien parādījās vietējo daiļamatnieku gadskārtējās izstādēs. Līdztekus maizes darbam American Greeting Co un pienākumiem latviešu sabiedrībā, viņa beidza Kūpera mākslas skolu un papildinājās Klīvlandes Mākslas institūtā. Vietējo mākslieku izstādēs redzējām viņas gleznas, zīmējumus un skuptūras kopā ar citiem tā laika gleznotājiem - Annu Bērziņu-Skuju, Ingrīdu Dāvi, Maiju Gruzīti, Lilitu Riekstiņu, Voldemāru Skraucu, Bernhardu Sniedzi, Skaidrīti Sauli un citiem.
Jā! Reiz Klīvlandē bija daudz mākslinieku un daiļamatnieku! Toreiz ikgadus rīkoja gleznu un daiļamatnieku darbu izstādes. Cik zināms, Elzai Gruzei viņas dzīves laikā nebija nevienas personālizstādes mūsu telpās. Tāda ir gan bijusi 1973. gada oktobrī Šardonas bibliotēkā (Chardon Public Library). Par to uzglabājies gaŗš raksts ar fotouzņēmumiem Times Leader laikrakstā. Tur viņas dzīves stāstā minēts, ka Elzas interesi par mākslu ierosinājis kāds mākslinieks DP nometnē, kad viņš tur ierīkojis savu studio. Viņas pirmais zīmēšanas skolotājs bijis pazīstamais latviešu mākslinieks Kārlis Nellis. Mākslas studijas viņa sākusi Regensburgas Mākslas skolā un pēc 1963. gada turpinājusi Klīvlandē.
Viņas pirmā specialitāte bijusi portretu gleznošana. Izstādē redzēsim vairākus izteiksmīgus un pazīstamu cilvēku portretus. Būs arī ainavu gleznas un figūru zīmējumi. Skuptūru Elza sākusi mācīties, lai labāk veidotu portretus, un atklājusi, ka tā patīk tik pat labi. Šardonas izstādē ir bijušas vairākas vietējo personu skulptūras, kuŗas tagad atrodas to cilvēku mājās. Elza teikusi, ka viņas darbi ir personīgi un viņai patīk tēlot, ka modelis sēž turpat priekšā. Mūsu izstādē būs divu vispazīstamāko latviešu rakstnieku - Raiņa un Aspazijas - bistes. Kaut tiem dzīva modeļa nav bijis, tie pauž rakstnieku raksturīgos vaibstus.
Elzu Gruzi vislabāk atceros kā rokdarbu skolotāju Draudzes skolā. Viņa ar lielu pacietību mācīja aust prievītes. Atļaušos personīgu piedzīvojumu. Kad mana meita Rita savu iesākto prievīti bija aiznesusi uz vietējo skolu un atstājusi pa nakti uz sava sola, apkopēja to bija izmetusi atkritumos. Nelaimīgo meiteni Gruzis kundze mierināja ar sakāmvārdu: “Tur ir lauks, un tur lauka mala”, norādīdama, ka apkalpotājai nebija ne jausmas par rokdarbiņa vērtību. Māksliniece bērniem stāstīja, ka viņai patika strādāt un veidot ar rokām. Un, ja kāds darbiņš neizdevās ar pirmo mēģinājumu, tad darināja atkal, cenšoties ar laiku sasniegt pilnību. Viņas lielais gleznu un zīmējumu krājums liecina par mākslinieces neatlaidīgo cenšanos pilnveidot savu mākslu.
Šķiroties no šīs dzīves, Elza Gruze bija uzticējusi mūža garumā radīto mākslas pūru Ausmai Pirktiņai. Tas glabājās Pirktiņu bēniņos, kamēr atmiņas par mākslinieci pamazām dzisa. Pēc Ausmas nāves viņas brālis Jānis mākslas darbus cēla gaismā un daļu no tiem Klīvlandes latviešu biedrība tagad izstāda publikas apskatei. Jānis ir pārliecināts, ka Elza un Ausma ļoti priecātos, ja šie mākslas darbi atrast paliekamu mājvietu tautiešu dzīvokļos. Lielāka daļa no izstādītajām gleznām ir pērkamas, sazinoties ar izstādes iekārtotāju Oļģertu Kubuliņu.
Raksta autore: Maija Grendze
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru