Soli pa solim atklājās jauns brīnums, vieta, kur pakavēties. Grūti iedomāties šo 4000 koku dažādību kā kailu lauku, kur agrāk brīvi pastaigājās fazāni. Bet pusotra akra lielā platība, kuŗu iegādājās Vita un Uldis Borgi īsi pēc savām pirms piecdesmit gadiem slēgtām laulībām, ir izveidojusies par apbrīnojamu sava zemes stūrīša mīlestības liecinājumu.
Un priecē ne jau koki vien, kas grezno šo no pilsētas trokšņiem nomaļo vietu. Lapotņu ēnotās takas aizved līdz romantiskam tiltiņam, kas aicina šķērsot vēsi burbuļojošo strautu uz pastaigu klāt esošā mežā. Pa ceļam ir arī kur piesēsties pie Ulža paša zāģētā akmens galdiņa vai arī pašūpoties no koka baļķīšiem veidotā sastatnē.
Bišu sanēšana atgādina, ka visapkārt ir ziedu bagātība. Pāragrais pavasaris pasteidzinājis daudzu ziedu pāragru noziedēšanu, bet labi apzinātā stādīšanas izvēle arī karstā jūnija vidū vēl turpina veldzēt ar dabas krāšņumiem. It sevišķi daiļas ir lilijas, kas Borgu dārzos ir visdažādākās krāsās.
Gribētos šo oāzi saukt par skaistu atpūtas vietu, bet Vita un Uldis pavada maz laika atpūtā. Termodinamisma likums pavēl nepārtrauktu enerģijas ieplūsmi, lai izveidotā iekārta nepazustu, un šis zemes stūrītis prasa daudz enerģijas.
Borgu lielais dārzs bija viens no četriem Klīvlandes latviešu dārzu skatē, un katrs dārzs atšķīrās ar savu īpatnību.
Ruta un Edvīns Auzenbergi uzbūvēja savu māju pirms divdesmit viena gada. Tagad, kur agrāk bija ar kokiem pāraugusi zeme, ir uzceltas sešdesmit piecas elegantas mājas. Iedalītie dārzi ar gaumīgiem apstādījumiem atgādina parkus, un Auzenbergu dārzs izceļas ar latviski smalkjūtīgu atturību.
Puķu dobēs garās astilbes māj uz sarkaniem taureņu pievilcējiem ziediem, un arī citi ziedi priecājās par viesu apbrīnu un uzslavu. Nāk prātā nesen redzētais un dzirdētais uzvedums „Pasakas par ziediem“, jo starp visiem stādiem mājo saskaņotas attiecības. Taciņas ļauj pastaigāties ēnotā vēsumā un izbaudīt īpaši izvēlēto koku kuplojumu. Lai arī diena ir karsta, svaigi zaļais zālājs spirdzina ar savu košumu.
Mājas lieveni ietver grezni stādi, un tur pulcējās apskates viesi, baudot Rutas un Edvīna gādātos atspirdzinājumus. Netrūkst arī pīrādziņi, par kuŗiem jūsmo kā latvieši, tā nelatvieši.
Maijas Grendzes mazais dārziņš pierāda, cik daudz var paveikt ar zināšanu, patiku un neatlaidību. Viss stādījumu izvietojums ir tik mīlīgs un saistošs! Ziemcieši papildināti ar ik gadu stādāmiem augiem, un viscaur krāsu palete veidota, ietilpinot bērnu un mazbērnu mākslas darbus.
Samērā neilgā laikā Maija izveidojusi sapņu pasauli, kas jau no ielas puses vedina palūkoties, kas slēpjas mājas aizmugurē. Vai tie ir baltie bērzi, vai vispārējs mājīgums, kas piešķir kopējam skatam latviskumu? Bet Maijai ir arī īpaša prasme ar augiem, kuŗus var uzskatīt par eksotiskiem - cēlās kalla lilijas ar savu staltumu izaicinoši smaidu veltī pazemīgām konussa puķēm, un mājiņas verandā savu kopēju cildina graciozās orchidejas.
Un vai tad bez atspirdzinājumiem? No verandas pulsē jautras sarunas, baudot Maijas sagādātos gardumus. Piepalīdzot Maijai, Elizabete Ciemiņa gādā, lai uzkodas neizsīkst, un Gunārs Rusmanis piepilda ātri tukšojošās glāzes.
Daina Lesheima ir īsta dārzniece, bet piekopj šo aizrautību vairāk gan kā māksliniece, jo otas vietā viņa lieto puķu krāsainību. Viņas un vīra Hansa mājas priekšā kā grezns paklājs dižojas stādu dažādība. Acs mēģina apbrīnot atsevišķu ziedu, bet ir nepārvarama tieksme skatā iekļaut visu ziedu kopību.
Visapkārt mājai ir rūpīgi izvēlēti un kopti koki, kas dod ēnainu patvērumu, pasēžot pie galdiņa mājas aizmugurē. Šeit var labi apbrīnot atsevišķi izvietotos puķu podus ar eksotiskiem augiem, par kuŗiem Daina ir izdaudzināta audzētāja. Daudzi no Maijas stādiem ir Dainas dāvātas atvasītes.
Daina sadarbojas ar vietējo dārzkopības grupu un vairākas reizes piedalījusies līdzīgās dārzu skatēs. Maija un viņas dārzs ne visai sen bija aprakstīsi vietējā avīzē. Ar Ineses Ābolas ierosinājumu radās doma apskatīt Klīvlandes latviešu dārzus, vairojot ienākumus Klīvlandes Apvienotās draudzes Dāmu komitejas labdarības atbildībām, kuŗās iekļauts atbalsts veciem cilvēkiem, stipendijas studentiem, LELBAs projekti, Zvannieku mājas ģimene un misija Indijā.
Edvīns Auzenbergs atzinīgi novērtē Ineses Ābolas un Valdas Otaņķes profesionāli izkārtoto pasākumu. Informācija par dārza skati bija ievietota Klīvlandes galvenā avīzē ar tīmekļa saiti, kur jau iepriekš varēja apskatīt Ināras Mantenieces fotogrāfijās attēlotos apskatei izvēlētos dārzus. Skrejlapas bija izplatītas, biļetes pārdotas, un turpat simts cilvēku 2012. gada 24. jūnijā pavadīja skaistu svētdienas pēcpusdienu.
Cerēsim, šī diena ir sākums jaunai tradīcijai.
