Tautas balsošana PRET krievu valodu Latvijā

2012. gada 18. februāris

Šodien latvieši visā pasaulē balso PAR latviešu valodu. Par to, lai Latvija vēl arvien paliek tā vieta pasaules kartē, kurā būs jārunā latviski valsts un pašvaldības organizācijās, ielu nosaukumi vēl arvien būs tikai vienā valodā un Saeimas lēmumi būs pieejami latviešu valodā.

Mantenieku ģimene gaida rindā aiz
Kronīšu ģimenes

Klīvlandē atvērts vēlēšanu iecirknis nr. 978. Tās vadītājs Zigurds Rīderss visu prasmīgi sagatavojis, lai latvieši no tuvākas un tālākas apkārtnes varētu izpildīt savu pilsoņa pienākumu - balsot.

Artūrs un Ausma Gravas

Līdz pl. 2 pm Klīvlandes balsošanas iecirknī jau nobalsojuši 90 cilvēki.

Tā ir lielākā aktivitāte kāda pieredzēta līdz šim. Pēdējā tautas balsošanā 2011. gada rudenī kopā piedalījās 105 vēlētāji. Un vēl arvien cilvēki brauc.

Katram ir vēlēšanās uzzināt - kādi ir rezultāti Latvijā? Vai tiešām mēs nespēsim nosargāt mūsu latviešu valodu? Ir ticība un cerība, ka viss jau būs labi. Jo citādi nevar būt.

Pl. 4 pm. nobalsojuši 105 cilvēki.

Pl. 7:30 pm nobalsojuši 115 cilvēki.

Elza Kalniņa un Astrīda Rīders

Vēlēšanu iecirkņa vadītājs Z. Rīderss, ieskatoties balsotāju sarakstā, zina stāstīt, ka vecākai balsotājai - Elzai Kalniņas kundzei - maijā palikšot 100 gadi. 7 cilvēki braukuši balsot no Columbus, 2 no Colombiana, 1 no Pitsburgas un 1 pat no Denveras. Arī 2 cilvēki, kuri nesen iebraukuši no Latvijas - kāds dakteris, kurš nevēlējās publiskot savu vārdu, bet kurš atbraucis papildināt savu pieredzi neiroloģijā, un pēc 2 mēnešiem dosies atpakaļ uz Latviju. Un Miks Muižarājs (24), kurš jau nepilnu gadu studē Atēnās. Viņš 500 km tālo ceļu uz Klīvlandi mērojis sestdienas rītā ne tikai tāpēc, lai piedalītos referendumā, bet lai satiktu savus draugus. Protams, pilsoniskais pienākums esot svarīgāks pāri visam. Miks piekritis vairāk pastāstīt par sevi, tāpēc interviju ar viņu lasiet vēlāk šajā lapā.

Čečeru ģimene - Ilze, Kaira un Kārlis

Noskaņojums Klīvlandes latviešiem referenduma dienā bija divējāds. Dusmas par to, ka šāds referendums vispār bija jāorganizē un tāpēc jātērē valsts līdzekļi. Tos varēja arī lietderīgāk izmantot. Kāds rīta pusē vēl šaubījās, vai tiešām latvieši būs neaktīvi un mums neizdosies saglabāt latviešu valodu Latvijai? Bet ne jau visi krievi Latvijā vēloties krievu valodu kā otru valsts valodu. Īpaši tie, kuri dzimuši Latvijā, jo viņiem tāpat esot iespēja runāt savā valodā. Vaicāju Vitai Borgs - kāds šodien noskaņojums? "Tas ir mūsu pienākums šodien balsot. Ir ļoti liela aktivitāte! Pat mans jaunākais brālis un vecākais brālis atbraucis."

Bedrītes ģimene - Rita, Irēna, Edgars un Valija

"Ja krievu valoda vinnē, tad ar to Latvijai ir cauri," saka Uldis Borgs. Un Vita kopā ar pārējiem latviešiem, kuri nesteidzas mājās pēc balsošanas, bet vēl pakavējas un dalās emocijām, piekrīt; "Jā, ja Latvijai nebūs latviešu valodas, tad ar to viss būs beidzies." Vēl kāds tikko nobalsojis pret izmaiņām Latvijas Satversmē, un pievienojas runātājiem ar gandarījumu par labi padarītu darbu.

Vēlāk vēl nāk ģimenes uz vēlēšanu iecirkni, un veidojas pat rinda. Un katram jaušams sašutums - kāpēc  jānotiek šādam referendumam? Latviešu valodai jābūt Latvijā, un viss! "Mēs braucām 200 km no Columbus, lai Latvijā varētu paturēt latviešu valodu," stāsta Edgars Bedrīte, kurš kopā ar savu kundzi Valiju un meitām Irēnu un Ritu arī jūt pienākuma sajūtu šodien. Irēna Bedrīte-Ortiz braukusi apciemot savu ģimeni no Denveras, bet pirmām kārtām, protams, bijis referendums. "Man ir ļoti svarīga latviešu valoda! Pati mācījos latviešu skoliņā, un Denverā ir iespēja reizi mēnesī apmeklēt sarīkojumus latviešu sabiedrībā un baznīcā," stāsta Irēna. Māsa Rita Bedrīte ikdienā lieto latviešu valodu tikai ar māti un tēvu, bet pārsvarā nākoties lietot angļu valodu. "Bet arī man latviešu valoda Latvijā ir ļoti svarīga," saka Rita. "Varbūt kādu dienu atgriezīšos Latvijā, jo mums tur ir zeme".

Vēlēšanu iecirkņa vadītājs Z.Rīders izber biļetenu kasti

Vēlā pēcpusdienā vēlēšanu iecirknis ir tukšs. Vēlēšanu komisijas darbinieki vēl gaida pāris vēlētājus, bet kopumā visi jau nobalsojuši. To rāda iepriekšējā pieredze, jo parasti Klīvlandes latvieši balso rīta pusē vai pēcpusdienā. Tomēr laiks līdz pulksten 10 vakarā kaut kā jāpavada, jo vēlēšanu iecirknim oficiāli jābūt atvērtam. Zigurds un Astrīda Rīders, Haralds Mazzariņš, Andrejs Ķīsis un es, šī raksta autore, skatījāmies Latvijas televīzijas nakts programmu par jaunākām ziņām un skaitļiem Latvijā. Izskatās, ka esam noturējuši latviešu valodu! Visiem par to liels prieks un gandarījums kā pēc labi padarīta darba!

Vēlēšanu iecirkņa komisija skaita biļetenus

Vēl līdz pl. 2 naktī Klīvlandes vēlēšanu iecirkņa vadītājs Zigurds Rīders cenšas oficiālos referenduma datus nosūtīt uz Latviju. Un paspēj vēl visiem izsūtīt pateicības vēstuli:

„Klīvlandes iecirknī piedalījās 115 balstiesīgi LR pilsoņi. 114 balsis PRET krievu valodu kā otru valsts valodu Latvijā, 1 balss – par.

Paldies visiem, ka jūs pildījāt savu pienākumu kā Latvijas Republikas pilsoņi un piedalījāties šajā rederendumā!“

Apkopotie rezultāti ārvalstīs:
http://www.tn2012.cvk.lv/report-results-0200.html

Raksta autore: Anita Zvirgzde