decembris 14, 2012

Latviešu skolas Ziemassvētki


Klīvlandes latviešu skolas Ziemassvētku sarīkojums
*    *    *
svētdien, 16. decembrī
*    *    *
tūlīt pēc dievkalpojuma draudzes nama lielajā zālē.

Skolnieku priekšnesumi, sadziedāšanās, vecītis.
Siltas pusdienas, saldumi.
Ieeja $12.00.
Bērniem līdz 12 gadu vecumam ieeja brīva.

Visi laipni lūgti piedalīties un priecāties šajā jaukajā pēcpusdienā un līdz ar to atbalstīt mūsu skolniekus!
Skolas saimes vārdā -
Inga Reineka, skolas pārzine

novembris 10, 2012

Pateicība no Okupācijas muzeja

Klīvlandes Latviešu biedrībai!

Latvijas Okupācijas muzejs pateicas Jums par līdzšinējo dāsno atbalstu muzeja darbam! Vēlamies informēt, ka Jūsu organizācijas nosaukums “Klīvlandes Latviešu biedrība” ir atzīmēts Okupācijas muzeja lielāko ziedotāju plāksnē.

Goda plāksni pērn muzeja atbalstītāju godināšanas sarīkojumā atklāja Pasaules Brīvo latviešu apvienības priekšsēdis Ints Rupners. Plāksne atrodas pašā ekspozīcijas  sākumā. Tajā minēti ziedotāju vārdi, kuri kopš muzeja dibināšanas 1993. gadā veltījuši muzeja darbam vairāk par Ls 5000.

Šī gada rudenī Okupācijas muzejs plāno pārcelties uz pagaidu telpām, jo tagadējā ēkā sāksies ilgi gaidītā rekonstrukcija un Nākotnes nama veidošana. Pārbūves pamatakmenī liksim kapsulu ar visu ziedotāju vārdiem. Arī pagaidu ekspozīcijā vēlamies iekārtot goda plāksni, atzīmējot mūsu lielākos ziedotājus.

Latvijas Okupācijas muzejs jau 19 gadus darbojas, lai atcerētos, atgādinātu un pieminētu, ko trīskārtēju okupāciju varas nodarīja Latvijas valstij, zemei un tautai. Ik gadu muzeju apskata vairāk par 100 000 apmeklētāju, no kuriem lielākā daļa ir ārzemju tūristi un Latvijas skolēni. Okupācijas muzejs strādā un turpina attīstīties, pateicoties Jums un citiem ziedotājiem. Atbalstiet muzeju arī turpmāk, lai nodrošinātu tā stabilu darbību nākotnē!

Muzeja direktore Gundega Michele

Latvijas Okupācijas muzeja 100 lielākie ziedotāji:
http://okupacijasmuzejs.lv/100-lielakie-ziedotaji


http://

novembris 09, 2012

LATVIJAS VALSTS SVĒTKU SVINĪBAS


2012. gada 17. novembrī pl. 17:00

KONCERTS
Ņujorkas latviešu koris
Diriģenti Andrejs Jansons un Laura Zāmura

Elzas Gruzes gleznu IZSTĀDE

Skolas audzēkņu PRIEKŠNESUMS

Kopējas VAKARIŅAS

Ieeja $25, skolēniem bez maksas
Apvienotās Latviešu ev. lut. draudzes namā
1385 Andrew Ave., Lakewood, Ohio

novembris 02, 2012

Piemiņas izstāde Elzai Gruzei (1913 - 1982)


Šogad novembrī, kad godinām Lāčplēšus un citus brīvības cīnītājus un svinam Latvijas valsts 94. dzimšanas dienu, Apvienotās draudzes nama lielo zāli grezno Elzas Gruzes mākslas darbi.

Elza Gruze dzīvoja un darbojās Klīvlandes latviešu sabiedrībā līdz sava mūža beigām. Viņa piedalījās visos latviešu pasākumos - mācīja koklēšanu bērniem skolā un pieaugušajiem. Pati spēlēja kokļu ansamblī. Būdama nenogurdināma rokdarbniece, iedvesmoja arī citus. Viņas izstrādājumi arvien parādījās vietējo daiļamatnieku gadskārtējās izstādēs. Līdztekus maizes darbam American Greeting Co un pienākumiem latviešu sabiedrībā, viņa beidza Kūpera mākslas skolu un papildinājās Klīvlandes Mākslas institūtā. Vietējo mākslieku izstādēs redzējām viņas gleznas, zīmējumus un skuptūras kopā ar citiem tā laika gleznotājiem - Annu Bērziņu-Skuju, Ingrīdu Dāvi, Maiju Gruzīti, Lilitu Riekstiņu, Voldemāru Skraucu, Bernhardu Sniedzi, Skaidrīti Sauli un citiem.

Jā! Reiz Klīvlandē bija daudz mākslinieku un daiļamatnieku! Toreiz ikgadus rīkoja gleznu un daiļamatnieku darbu izstādes. Cik zināms, Elzai Gruzei viņas dzīves laikā nebija nevienas personālizstādes mūsu telpās. Tāda ir gan bijusi 1973. gada oktobrī Šardonas bibliotēkā (Chardon Public Library). Par to uzglabājies gaŗš raksts ar fotouzņēmumiem Times Leader laikrakstā. Tur viņas dzīves stāstā minēts, ka Elzas interesi par mākslu ierosinājis kāds mākslinieks DP nometnē, kad viņš tur ierīkojis savu studio. Viņas pirmais zīmēšanas skolotājs bijis pazīstamais latviešu mākslinieks Kārlis Nellis. Mākslas studijas viņa sākusi Regensburgas Mākslas skolā un pēc 1963. gada turpinājusi Klīvlandē.

Viņas pirmā specialitāte bijusi portretu gleznošana. Izstādē redzēsim vairākus izteiksmīgus un pazīstamu cilvēku portretus. Būs arī ainavu gleznas un figūru zīmējumi. Skuptūru Elza sākusi mācīties, lai labāk veidotu portretus, un atklājusi, ka tā patīk tik pat labi. Šardonas izstādē ir bijušas vairākas vietējo personu skulptūras, kuŗas tagad atrodas to cilvēku mājās. Elza teikusi, ka viņas darbi ir personīgi un viņai patīk tēlot, ka modelis sēž turpat priekšā. Mūsu izstādē būs divu vispazīstamāko latviešu rakstnieku - Raiņa un Aspazijas - bistes. Kaut tiem dzīva modeļa nav bijis, tie pauž rakstnieku raksturīgos vaibstus.

Elzu Gruzi vislabāk atceros kā rokdarbu skolotāju Draudzes skolā.  Viņa ar lielu pacietību mācīja aust prievītes. Atļaušos personīgu piedzīvojumu. Kad mana meita Rita savu iesākto prievīti bija aiznesusi uz vietējo skolu un  atstājusi pa nakti uz sava sola, apkopēja to bija izmetusi atkritumos. Nelaimīgo meiteni Gruzis kundze mierināja ar sakāmvārdu: “Tur ir lauks, un tur lauka mala”, norādīdama, ka apkalpotājai nebija ne jausmas par  rokdarbiņa  vērtību. Māksliniece bērniem stāstīja, ka viņai patika strādāt un veidot ar rokām. Un, ja kāds darbiņš neizdevās ar pirmo mēģinājumu, tad darināja atkal, cenšoties ar laiku sasniegt pilnību. Viņas lielais gleznu un zīmējumu krājums liecina par mākslinieces neatlaidīgo cenšanos pilnveidot savu mākslu.

Šķiroties no šīs dzīves, Elza Gruze bija uzticējusi mūža garumā radīto mākslas pūru Ausmai Pirktiņai. Tas glabājās Pirktiņu bēniņos, kamēr atmiņas par mākslinieci pamazām dzisa. Pēc Ausmas nāves viņas brālis Jānis mākslas darbus cēla gaismā un daļu no tiem Klīvlandes latviešu biedrība tagad izstāda publikas apskatei. Jānis ir pārliecināts, ka Elza un Ausma ļoti priecātos, ja šie mākslas darbi atrast paliekamu mājvietu tautiešu dzīvokļos. Lielāka daļa no izstādītajām gleznām ir pērkamas, sazinoties ar izstādes iekārtotāju Oļģertu Kubuliņu.
Raksta autore: Maija Grendze

novembris 01, 2012

Gūsteknis Pilī - izrāde Klīvlandē


Klīvlandē, 5. septembrī, viesojās Dailes teātŗa aktieri, izrādot Raimonda Staprāna lugu "Gūsteknis pilī". Daudz par to jau rakstīts un pārrunāts, tādēļ nav vērts visu to atkārtot. Staprāna luga atšķiras no citām, ko esam redzējuši uz mūsu skatuves. Tajā vēsture krustojas ar daiļliteratūru. Tādēļ mums grūti aptvert, kur vēsture beidzas un fantazējums sākas. Un tādai šai lugai jābūt! Tā liek skatītājiem domāt un pārrunāt. Un to Staprāns, režisors Kārlis Auškāps un Dailes aktieri  mums profesionāli un dramatiski attēloja.

Vēsturnieki atklājuši, ko Ulmanis ir labu darījis un ko - ne tik labi. Paši vēsturnieki ne vienmēr ir vienisprātis par to. Jautājums būs vienmēr apstrīdams: vai Ulmanim vajadzēja ieņemt stingrāku stāju pret Staļinu un Padomju Savienību? Nav šaubu, ka viņa darbība tajos izšķirošos brīžos atstāja dziļu un nedzēšamu iespaidu, kā pasaule uz Latviju skatījās tad un pat šodien. Spriežot pēc notikušā (hindsight), atbilde ir: Jā! Bet nepārsteidz, ka par Kārli Ulmani kā Tautas vadoni cilvēku domas stipri atšķiras. (Es atceros, ka mans onkulis Kanādā daudzreiz aizrauti lamājās par Ulmani, tiktāl, ka man palika neērti. Viņa mātei piederēja mazs veikaliņš Liepājā, un, pēc viņa uzskata, Ulmaņa valdība nebija viņiem labvēlīga.) Tā kā luga aizskar Ulmaņa slavu un personību, nav brīnums, ka viņa aizstāvētāji lugu kaislīgi nosoda. Tomēr, spriežot no skatītāju atsaucības šeit un citur, luga un tās izpildījums bija augsti novērtēts.

Spriežot no rakstītā, Staprāns un Auškāps tomēr nesasniedza savu galveno mērķi, un tas ir - radīt nopietnu domu apmaiņu un debates par jautājumu: vai atbrīvotās Latvijas valdības ir darījušas un dara visu iespējamo, lai sargātu tautu no tās pašas varas, kuŗa iznīcināja Baltijas valstu neatkarību pirms Otrā pasaules kaŗa? Neatkarīgā Rīgas Avīzē Auškāps atgādina: 

Pirms 70 gadiem gan Višinskis, gan Staļins solīja, ka Ulmanis paliks savā vietā, ka viņš varēs vadīt valdību, ka Latvijā kolhozu nebūs... Būtībā nekas jau nav mainījies! Ja šodien mēs zaudējam Latviju,  mums citas valsts nebūs.

Auškāps ir patriots, viņš brīdina par Krievijas "maigās varas" ietekmi Latvijā. Latvijas medijos tiek šis tas rakstīts, bet valdība klusē. Ja kādam būtu šaubas par tās esamību, ieteicu katram iepazīties ar Agnias Grigas pētījumu "Legacies, Coercion and Soft Power: Russian Influence in the Baltic States". Raksts publicēts iecienītā Catham House Think Tank Londonā, 2012. g. augustā.

Tas būtu traģiski, ja nākotnē vēsturniekiem būtu jācīnās ar to pašu jautājumu: vai mūsdienu valdībai vajadzēja stingrāku stāju pret Krievijas “maigo varu”?

Raksta autors: Māris Mantenieks

oktobris 23, 2012

Latvijas vēstniecības ASV paziņojums par pasu darbstaciju Klīvlandē

Sākot ar 2012. gadu Latvijas vēstniecība ASV piedāvā Latvijas valsts piederīgajiem (tiem, kuriem piešķirts personas kods) iespēju saņemt Latvijas pasi dažādos ASV reģionos. Šim nolūkam ir iegādāta pārvietojamā pasu darbstacija, kas ļauj, iepriekš atsūtot savus dokumentus pases nomaiņai uz vēstniecību, fotografēties pasei un nodot biometrijas datus ārpus Latvijas vēstniecības telpām.

Pārvietojamās pasu darbstacijas nākamais pieturas punkts paredzēts Klīvlandē, Ohaijo (Cleveland, Ohio). Iespējams vienlaicīgi ar pasi arī pieprasīt personas apliecību.

N.B. Lai pieteiktos pārvietojamās pases darbstacijas apmeklējumam Klīvlandē, dokumenti uz Latvijas vēstniecību ASV jānosūta līdz 2012.g. 30.novembrim.

Dokumenti jāsūta uz consulate.usa@mfa.gov.lv  vai pa faksu (202)328-2860, obligāti norādot savu kontaktinformāciju (telefonu, e-pastu). Pasu izsniegšanas tehniskais risinājums ir tāds, ka iesniegt dokumentus pases atjaunošanai Klīvlandē varēs tikai tie, kas būs iesnieguši savus pases pieteikumus vēstniecībā līdz 30. novembrim.

*     *     *

Kādi dokumenti jāiesniedz?

Lai pieteiktos pases apmaiņai, izmantojot pārvietojamo pasu staciju, nepieciešams iepriekš uz Latvijas vēstniecību ASV nosūtīt sekojošu dokumentu kopijas:

1. Latvijas pases kopiju. Ja pasi pieprasa pirmo reizi, tad jānosūta dzimšanas apliecības kopija un apliecinājums par personas koda piešķiršanu.

2. Dokumenta, kas apliecina legālu uzturēšanos ASV (ASV pase, Permanent Resident Card vai ASV vīza), kopija.

3. Aizpildītu IESNIEGUMUhttp://db.tt/WKgDGMQj

4. Ja pieprasa pasi bērnam, tad jāatsūta bērna dzimšanas apliecības kopija. Pasi var pieprasīt tas bērna vecāks, kas ir Latvijas pilsonis, vai arī vecāks, kurš ir citas valsts pilsonis, uzrādot otra vecāka notariāli apliecinātu (un arī ar Apostilli apliecinātu) piekrišanu pases dokumentu iesniegšanai un bērna pases saņemšanai. No 15 gadu vecuma persona pati var pieteikties pases saņemšanai.

Minēto dokumentu oriģināli OBLIGĀTI jāiesniedz, ierodoties uz fotogrāfiju uzņemšanu un pirkstu nospiedumu nodošanu attiecīgā pilsētā (šajā gadījumā Klīvlandē). Tad arī jāmaksā valsts un konsulārās nodevas (samaksa veicama skaidrā naudā vai ar Money order uz Embassy of Latvia).

Pases apmaiņas gadījumā kopējie izdevumi:

- 120 USD (ja vienlaicīgi pieprasa arī personas apliecību, tad 130 USD),
- līdz 20 gadu vecumam un pēc 65 gadu vecuma samaksa 100 USD (vienlaicīgi pieprasot arī personas apliecību - samaksa ir 110 USD).

Pieprasot tikai personas apliecību - samaksa 100 USD, līdz 20 gadu vecumam un pēc 65 gadu vecuma samaksa 90 USD.

Minētās summas ietver arī pases nosūtīšanu ar Federal Express kurjerpastu uz norādīto dzīvesvietu.

*     *     *

Biežāk uzdotie jautājumi

- Vai iesnieguma lapa un dokumenti vēstniecībai jāsaņem pirms var uzņemt fotogrāfiju un pirkstu nospiedumus?

Jā, visi nepieciešamie dokumenti elektroniski vai pa faksu jānosūta uz vēstniecību līdz vēstniecības izsludinātajam pieteikšanās beigu datumam.

- Vai dokumentu kopijas var iesniegt elektroniski un kam tās jāadresē?

Jā, dokumentus var sūtīt elektroniski uz e-pasta adresi consulate.usa@mfa.gov.lv  vai pa faksu (202) 328-2860 un obligāti jānorāda sava kontaktinformācija (telefons un e-pasts).

- Kādi dokumenti jāiesniedz, ja:
  • ir beztermiņa pase, izsniegta deviņdesmitajos gados;
  • ir ceļošanai derīga pase, kuras termiņš nav notecējis;
  • ir ceļošanai derīga pase, kuras termiņš ir notecējis?

Visos šajos gadījumos jāiesniedz tie paši dokumenti, kas minēti augstāk (vecā pase, dokumenta, kas apliecina legālu uzturēšanos ASV, kopija un aizpildīts iesniegums).

- Kas jāiesniedz, ja ir personas kods, bet pase nekad nav izņemta?

Šādā gadījumā jāiesniedz dzimšanas apliecības kopija, dokumenta, kas apliecina legālu uzturēšanos ASV, kopija un aizpildīts iesniegums.

- Vai dubultpilsoņi var pieprasīt dubultpilsonību saviem bērniem?

Jā, ja bērni vēl nav sasnieguši 18 gadu vecumu.

- Kādi dokumenti jāiesniedz, ja 1990.-tos gados izdotā pase un/vai personas kods ir pazaudēts?

1. Jāiesniedz visi tie paši dokumenti, tikai nozaudētās pases vietā jāiesniedz paziņojums par pases zudumu, kurā detalizēti jāapraksta pases nozaudēšanas laiks, vieta un apstākļi. Ja pase nozagta vai nolaupīta, tad jāiesniedz policijas izziņa.
2. Jāsazinās ar vēstniecību, kura atradīs Iedzīvotāju reģistrā Jūsu personas kodu pēc citiem Jūsu datiem (vārda, uzvārda, dzimšanas datuma, vietas).

- Vai iespējams pieteikties pases saņemšanai, ja ir mainījies uzvārds, noslēdzot/šķirot laulību? Kādi dokumenti jāiesniedz, lai mainītu uzvārdu Latvijas pasē?

Vispirms jāveic izmaiņas Iedzīvotāju reģistrā un tikai tad var pieteikties pases saņemšanai. Lai veiktu izmaiņas Iedzīvotāju reģistrā, jāiesniedz noteiktas formas iesniegums, laulības apliecības oriģināls (apliecināts ar Apostilli) vai arī tiesas spriedums par laulības šķiršanu (ar Apostilli), kā arī abu laulāto pasu kopijas. Šo dokumentu kopijas tiek nosūtītas uz Latviju, kur tiek veiktas izmaiņas Iedzīvotāju reģistrā, un tikai pēc izmaiņu veikšanas ir iespējams pieteikties pases saņemšanai.

- Cik ilgi aizņems biometrijas datu nodošana uz vietas?

Aptuveni 20 minūtes.

- Cik ilgi aizņems pases izgatavošana un kā tā tiks nogādāta personai, kura mainīja/saņēma jaunu pasi?

Jaunā pase tiks izgatavota un nodota pases pieprasītājam vidēji 6 nedēļu laikā (plus/mīnus 2 nedēļas atkarībā no diplomātiskā pasta sūtīšanas datumiem).

*   *   *

Jautājumu gadījumā lūdzam sazināties ar vēstniecības Konsulāro nodaļu pa tālruni (202) 328-2881 vai (202) 328-2840 vai izmantojot e-pastu: consulate.usa@mfa.gov.lv

Pārvietojamā pasu darbstacija 2012. gada janvārī darbojās Indianapolē un Sanfrancisko, aprīlī Ņujorkā, kā arī jūlijā Milvokos.

Informācija Latvijas vēstniecības ASV mājas lapā:


Rakstu iesniedza publicēšanai: Latvijas vēstniecība ASV

oktobris 19, 2012

Grāmatu klubs tiekas 2.novembrī


Klīvlandiešu Grāmatu klubiņa nākamā sanāksme notiek piektdien, 2. novembrī, plkst. 19:00 Draudzes nama Zaļajā zālē.

Ināra Manteniece vadīs pārrunas par Gunāra Janovska romānu “Ines” (1982).

Saimniece šim vakaram - Rasma Dinberga.

Būs domu izmaiņa, dziedāšana, kafija, vīns un uzkodas. Visi mīļi aicināti pavadīt jauku vakaru mūsu pulciņā!

Par romānu, autoru un Grāmatu klubiņu lasiet vairāk šeit:
http://klb-literatura.blogspot.com/

oktobris 18, 2012

Aicinājums uz hokeja spēli, kurā spēlē latvietis Toms


Aicinām Klīvlandes latviešus uzmundrināt latvieti Tomu Tauriņu, kas spēlē hokeju kā uzbrucējs Cleveland Jr. Lumberjacks!

Spēle notiks  svētdien, 21. oktobrī, pl. 2:45 PM Cleveland Heights Ice Arena. Ledus laukums atrodas nost no Monticello Blvd, netālu no Mayfield Rd. krustojuma.

Ieejas maksa $5.00.

Aizvadītajā sezonā uzbrucējs Toms Tauriņš bija nolēmis pamainīt Jelgavu pret Kvadsitiju Amerikas Savienotajās Valstīs. Tur arī uzspēlēja hokeju Quad City Jr. Flames komandā ASV junioru hokeja trešajā līmenī – NA3HL. Pieklājīga pieredze 16 gadu vecumam! Šajā sezonā Toms nolēmis spēlēt Klīvlandes Jr. Lumberjack.

Toma pirmie hokeja soļi tika sperti Latvijā, Jelgavas ledus hallē. Pirmo reiz uz slidām viņš uzkāpa 5 gadu vecumā, un tajā brīdī viss bija skaidrs – tā ir viņa lieta! Veiksmīgi Toms hokeju apvienojis ar mācībām, arī tagad, kad spēlē Amerikā, Toms mācās tālmācībā.


Toms Tauriņš:

• dzimis 1995. gada 15. maijā,
• ampluā: uzbrucējs,
• „figūra”: 176 cm un 70 kg,
• 2011./2012. g. sezonā Quad City Jr. Flames komandā NA3HL (ASV Tier III Junior A – trešajā stiprākajā junioru līmenī),
• iepriekšējās sezonas: Jelgavas LSS komandas,
• pirmās treneres: Eva Dinsberga; Lolita Andriševska.

Pretinieka komanda būs no Battle Creek Michigan. Šo sezonu Lumberjacks uzvarējusi 5 no 6 spēlēm. Lumberjacks komandā spēlē tie, kas jaunāki par 21 gadu. Komandā ir 8 Ohio spēlētāji, pārējie no Michigan, Illinois, Wisconsin, N. Carolina un New York. 

Satiksimies 21. oktobrī!
Arnis Zvejnieks


septembris 28, 2012

Klīvlandes Latviešu koncertapvienība sāk jaunu sezonu ar koncertu 12. oktobrī pl.19


Jā, kur nu tā vasara aizskrēja? Un nebūs ilgi, līdz rudens vēji atnesīs ziemas skarbumu. Bet Klīvlandē vēl joprojām turpināsies Koncertapvienības sarīkojumi, kas ar skaisto mūziku palīdzēs izkliedēt tumšos ziemas mākoņus. Varam atkal solīt trīs sezonas koncertus.

Komponiste Dace Aperāne, kura līdz šim vairākkārt ieteikusi māksliniekus un izveidojusi tūres ASV un Kanādā, atgriezusies no sekmīgiem meistarkursiem Latvijā. Esam pieņēmuši viņas ieteikumus:

- Una Tone, vijolniece, un Rūdolfs Ozoliņš, pianists. Piektdien, 2012. gada 12. oktobrī pl. 19;
- Andrew Marten, baritons. 2013. gada sākumā (pavadītājs un datums vēl nav apstiprināts);
- Kristīne Adamaite, ērģelniece, un Artis Sīmanis, saksofonists. Piektdien, 2013. gada 26. aprīlī (vieta vēl nav apstiprināta).

Kā līdz šim, 2012./2013. g. sezonas koncertu abonementa karte trim koncertiem maksā $60, bet biļete atsevišķam koncertam - $25. Bērniem, jauniešiem līdz 18 g. un studējošiem jauniešiem - ieeja brīva. Arī vecākiem savu bērnu (5-16 g.) pavadībā ieeja brīva.

Būsim priecīgi un pateicīgi par katru atnācēju, un jau tagad varam apsolīt augstas raudzes sniegumus!

Abonementa karti var pasūtīt un nopirkt pie KLK kasieres Ilonas Ķīsis (tel. 440-835-4967), rakstot čeku Klīvlandes Latviešu koncertapvienībai un sūtot to uz adresi:
Ilona Ķīsis
30001 Applewood Bay Village
OH 44140
Pateicībā par atbalstu –
Klīvlandes Latviešu koncertapvienība.

septembris 15, 2012

Koncerts "Baltijas atbalsis"


Latviešu operdziedoņi, diriģenti un komponisti sekmīgi spodrina Latvijas tēlu un pauž Latvijas vārdu visā pasaulē. Tas priecina, bet vairs nepārsteidz. Toties jauku pārsteigumu piedzīvojām ceturtdien, 13. septembrī, Miami Universitātē (Miami University, Oxford OH). Tur diriģents Kristaps Valšs (Christopher Walsh) atskaņoja latviešu mūziku un stāstīja par Latviju. Pressera zālē visas sēdvietas piepildīja studenti, mācībspēki un viesi, lai noklausītos Universitātes “Latviešu” koŗa koncertu/lekciju. Starp klausītājiem bija arī kādi pāris duču latviešu, kuŗi mērojuši patālus ceļus no Sinsinati, Kolumbusas un Klīvlandes.

Atzīstos, ka, tur braucot, neko daudz nesagaidīju. Ir jau piedzīvots, ka sveštautiešiem nepatīk latviešu kultūra un  mūsu vēture nav saprotama. To sajūtu pastiprināja glīti sagatavotās programmas pirmā lapa , kur rakstīts, ka “Latviešu” koris dziedās četras latviešu dziesmas. Viena no tām ar vārdiem latīņu valodā, otra krievu, trešā angļu. Vienīgi “Pūt vējiņi” - latviski! Visi komponisti gan latvieši - Ēriks Ešenvalds, Pēteris Butāns un Imants Ramiņš.

Pirmā dziesma - Ešenvalda Salutaris Hostia, četrdesmit jaunu balsu izpildījumā skanēja gaiši un pārliecinoši. Sekoja Valša ilustrētais (power point) stāstījums par iepazīšanos ar latviešu koriem starptautiskās sacensībās, kur tie arvien saņem augstākās godalgas. Mazās Latvijas lielie panākumi saistījuši jaunā mūziķa interesi, un viņš izvēlējies latviešu koŗu mūziku par savu studiju tematu. Lai labāk saprastu un varētu iedziļināties savā priekšmetā, viņš mācījies latviešu valodu intensīvos, “iegremdēšanās” kursos Pitsburgas Universitātē un vasarā pavadījis vairākas nedēļas Rīgā. Tur intervējis veselu rindu pazīstamu mūziķu. Samērā īsā laikā viņš ieguvis labas zināšanas par Latvijas vēsturi un saprot, kā vēstures notikumi ietekmējuši latviešu mūzikas attīstību. Ar to viņš iepazīstināja koncerta/lekcijas klausītājus.

Valšs iesāka, uzsveŗot Jāņa Cimzes un Andreja Jurjāna nozīmi daudzbalsīgu koŗu attīstībā deviņpadsmitā gadsimta sākumā. Viņiem sekoja Jāzeps Vītols, kuŗš uzskatāms par latviešu mūzikas tēvu. Viņa laikā nodibina mūzikas skolas. Izaug jauni mūziķi, kas meklē ītpatni latvisku skaņu tautas melodijās.

Pēc Otrā Pasaules kaŗa padomju okupācijas cenzūra uzspiež savu zīmogu un iedzen latvisko mūziku pagrīdē. Vissmagāk cietis komponists Imants Kalniņš. Tā laika skolu sistēma tomēr mūziķiem labvēlīga, jo mūzikas mācības publiskās skolās obligātas un visā valstī bija pieejamas mūzikas skolas. Latviešu koŗi baudījuši sevišķu labvēlību, jo tie nesa godu Padomju savienībai starptaustiskos festivālos. Valšs seviški izceļ brāļu Kokaru attīstīto dziedāšanas stilu - Ave sol koŗa skaņu. To viņš  tagad cenšas mācīties un atdarināt.

Neesmu mūziķe un  nevaru spriest, cik labi tas šoreiz izdevās Miami Universitātes “Latviešu” korim. Viņu priekšnesums skanēja daiļi. Izvēlētās kompozīcijas man škita sarežģītas, modernas. Koris tās izpildīja entuziastiki un pārliecinoši. Varam tikai spekulēt, cik daudz tas atsauksies jaunajo dziedātāju un klausītāju uzskatos par Latviju. Mums, latviešu skatītājiem, tas bija neaizmirstams pārdzīvojums.
Raksta autore - Maija Grendze

septembris 12, 2012

21. septembrī "Pārbaudījums" Grāmatu klubiņā

Draudzes nama Zaļajā zālē 21. septembrī pl. 19 notiks nākamā Klīvandes latviešu Grāmatu klubiņa sanāksme. Šoreiz - Anda Prātiņa vadīs pārrunas par Viļņa Baumaņa vēsturisko romānu "Pārbaudījums"(2011). Vairāk par šo grāmatu var lasīt Grāmatu klubiņa bloga lapā:
http://klb-literatura.blogspot.com/

augusts 14, 2012

Kas jauns Kultūras dārzos


Pilsēta šovasar Kultūras dārzos Rokfellera parkā veic daudz labojumu. Arī atsevišķo nāciju dārzus to īpašnieki uzlabo un paplašina. piemēram, mūsu kaimiņi igauņi noslēguši līgumu ar profesionāļiem, kas pākrāsos pieminekli, uzlabos tanī iegravēto uzrakstu un pārveidos ziedu laivu.

Arī mēs esam nolēmuši pārkrāsot zelta krāsā ierakstu Nameja akmenī. Pilsētas dārznieki bez atlīdzības palīdzēja novākt nolūzušos zarus un arī veco koku. Paši esam ravējuši nezāles un mēģinājuši tās noindēt vai nosmacēt zem vairāk kā divdesmit maisiem samaltu koka mizu seguma. Katru vasaras mēnesi mums pašiem jāpļauj zāle dārza centrā, citu gan nopļauj Klīvlandes dārzkopji.
Par mūsu dārza kopšanu līdz šim gādājuši pieci pensionāri, kuŗiem talkā pa laikam nāk divi vēl maizes darbu strādājošie. Dārza kontā ir nauda, ar kuru varētu atalgot palīgus, ja tādi pieteiktos pie Kultūras dārzu federācijas viceprezidentes Andas Sūnas-Cook (216-651-0486) vai Latviešu dārza komitejas priekšsēdes Ilzes Resnes (440-285-3175). Anda jau trešo gadu ir atbildīga par kopēji rīkoto Vienas pasaules dienas festivālu dārzos. Tas šogad būs svētdien, 26. augustā.

Līdz tam laikam būs atjaunots MLK bulvāra ceļa asfalta segums ar iezīmētām 130 paralēlām auto novietošanas stāvvietām un jaunām, nodrošinātām ceļa pāriešanas vietām kājāmgājējiem.
Raksta autors: Vilmārs Kukainis 

augusts 13, 2012

Grāmatu sūtījumi uz Latviju


Mana atmiņa ir diezgan vāja, bet beidzamos 10-12 gados esmu nosūtījis uz Latviju no Klīvlandes Latviešu biedrības un Daugavas Vanagiem apmēram 98 kastes ar lietotām grāmatām.  Tas būtu: apmēram katrā kastē var salikt 40 grāmatas, kopā apmēram 3980. Neesmu sūtījis nevienu padomju laikā izdoto grāmatu.

Lielākās grūtības ir saņemt ziņu no grāmatu saņēmējiem, ka grāmatas ir aizgājušas. Vissirsnīgāk pateicās Saukas pagasta pārvalde. Vienalga, vai grāmatas sūtīja Vanagi, vai biedrība, no viņiem vienmēr saņēmu man personīgi adresētu pateicības vēstuli. Tajās Gunārs Sprīdītis raksta, ka daudzas mūsu grāmatas pie viņiem nokļuvušas pirmo reizi. Īpaša interese esot par Otrā Pasaules kaŗa notikumiem. Saukas pagastmājas telpās tagad iekārtota grāmatu klēts, kuŗu izmanto kā lasītavu. Grāmatas no tās dodot arī lasīšanai mājās.

Nākamais grāmatu sūtījums būs 26. augustā pl.14. Ja kāds vēlas sūtīt grāmatas no savas personīgās bibliotēkas, es to izkārtošu. kā sūtījumi kļūst arvien dārgāki (pašlaik $45 par katru 50 māciņu smagu kasti), mūsu organizācijas būs pateicīgas par katru finansiānālu ziedojumu.

Grāmatas ir sūtītas uz šīm iestādēm:

Smiltenes Arodskolas technikums,
Smiltenes Centrālā vidusskola,
Mazsalacas vidusskola,
Balvu rajona Šķibēnu vidusskola,
Vijciema pamatskola,
Gulbenes rajona Līgo bibliotēka,
Madonas novada bibliotēka,
Bauskas rajona Vecumnieku bibliotēka,
Krustpils pamatskolas bibliotēka,
Cesvaines bibliotēka,
Vīpes pagasta bibliotēka,
Liepājas centrālā bibliotēka,
Saukas pagasta bibliotēka.

Raksta autors: Oļģerts Kubuliņš