Pasakains dzejas un mūzikas veltījums Ģimenes dienai

Reizēm gadās, ka jauks sarīkojums it kā pats iekrīt rīkotājiem un apmeklētājiem klēpī. Tāds bija Daces Micānes Zālītes literārais vakars šī gada 10. maijā. Tā sagadījās, ka rakstniece/ teātŗa režisore/ dramaturģe brauca uz Klīvlandi 8. un 9. maijā, jo viņas uzrakstītā luga Where to Find Shambahala bija izvēlēta lasīšanai Cleveland Playhouse festivālā.  Rakstniece piedāvāja sniegt latvisku porgrammu arī šejienes latviešiem. Kaut gan mums tā bija visai neizdevīga nedēļas nogale, jo sestdien bija paredzēta draudzes lielā talka un svētdien līdz ar Ģimenes dienas svinībām - Draudzes skolas izlaidums, Grāmatu klubiņš un KLB nolēma tādu izdevību nelaist gaŗām.

Uzdrošināties ir skaisti, un sarīkojums izdevās! Ap 40 literatūras cienītāju ieradās baudīt dzejnieces priekšnesumu, kuŗu papildināja mūsu pašu vijolnieki Pēteris Briedis un Anda Prātiņa.

Programmas pirmajā daļā autore lasīja stāstnieka daļu un rādīja foto uzņēmumus no pasaku lugas Zalkša līgava, kas pirmizrādi piedzīvoja 2011. gadā Rīgas Latviešu biedrības namā. No Dace Micānes Zālītes dzejas valodā tērptā lugas libreta tapušas dziesmas un mūzika dejām, apvienojot jaunradē mūsdienu latviešu māksliniekus - komponistus Dāvi Staltu un Ivetu Tālbergu, scenogrāfi Sandru Strēli un choreogrāfu Jāni Purviņu. Autores vārdos izteikts izrādes vēstījums: “Mīlestība pārvērš nesaderību saderībā... Dievišķais Zalktis savienībā ar Zemes meitu, divu pasauļu satikšanās - gars un mistērija, viens caur otru pastāvoši - tā ir ģimene, to vēsta latviešu pasakā ievītā senču gudrība.” Kaut būtu iespējams redzēt šo uzvedumu pilnībā!

Deju izrāde "Zalkša līgava" Liepājā, Latvijā.

Programmas otrajā daļā mūsu viešņa lasīja savu dzeju. Būdama dabas bērns, viņa dzejo par ziediem, gadalaikiem, debesu spīdekļiem. Cauri tiem izskanēja miers, saderība un it kā iekļaušanās dabā. Daži dzejoļi, kas veltīti izceļošanai un dzīvei svešumā, dziļi atsaucās klausītāju pieredzē -  “izbraucot no Rīgas, tu samaksā dvēseles naudiņā.” Lai gars nepaliktu citurienē tukšumā, tu cep pīrāgus svešā pavardā un sapnī sarunājies latviski ar Rīgas torņiem... Staigājot pa Ņujorkas ielām, jūties kā beztiesīga svešiniece. Dzintara krellēs, trimdinieces dārgākā rotā, atmirdz viss, kas dārgs no dzimtenes un tēva sētas...

Dzejniece sevi uzskata par jelgavnieci, kuŗa gan dzīvo Bostonā, bet vasaras pavada Latvijā, tur atkal svin Jāņus. Pēdējos divos dzejoļos -  Saulgriežos un Atnākšana - klusa dziesma - rakstniece aizveda mūs uz Jāņiem Latvijā. Sapņu laivas izjūtu vijolnieku pavadījumā papildināja noslēguma kopdziesma Pūt, vējiņi.

Viscaur otrajai daļai starp dzejnieces lasījumiem skanēja mūzika - Pēteris Briedis un Anda Prātiņa spēlēja Jāņa Mediņa Atmiņas, Pēteŗa Vaska Nesteidzot un vairākus, dzejoļiem piemērotus, izvilkumus no Bela Bartoka kopozīcijām. Paldies abiem vijolniekiem par burvīgo priekšnesumu!

Visliekākais paldies pienākas dzejniecei Dacei Micānei Zālītei par interesanto, rūpīgi sakārtoto programmu un tās jauko izpildījumu. Atmiņā paliek dzejas māksla, pasniegta ar labestību, sirsnību, saulainu smaidu un mīļu ģimenes sadarbību, kas iesaistīja arī dzejnieces vīru Dr. Egilu Zālīti un dēlu Krišjāni.

Vēl ar pateicību jāpiemin KLB un Grāmatu klubiņa saimniece Ilze Resne, zāles dekorētāja Zenta Apine un video technikas meistars Gunārs Raņķis, kuŗš nekad neatsakās sniegt palīdzīgu roku. Paldies! Paldies! Paldies!

Autore: Maija Grendze