Lāčplēšus pieminot

Laika posms no 1918. gada 18. novembra, kad tika proklamēta Latvijas valsts, līdz 1919. gada 11. novembrim - Rīgas atbrīvošanai no iekarotāju karaspēka - ir viens no sarežģītākajiem Latvijas vēsturē. Lai gan tika pasludināta Latvijas neatkarība, valstī joprojām atradās vācu un krievu karaspēks. Tikai 1919. gadā, kad Latvijas Brīvības cīņu laikā iekarotājus padzina no Rīgas, kļuva skaidrs, ka valsts ir atguvusi un nostiprinājusi savu neatkarību. Neatkarīgās Latvijas valsts armijas uzvara pār Rietumu brīvprātīgo armiju jeb tā saukto Bermonta karaspēku bija izšķiroša, tādēļ, pieminot šo notikumu, 11. novembrī - Lāčplēšu dienā - tiek godināti Latvijas brīvības cīnītāji. Un ne tikai Latvijā, bet visā plašajā pasaulē, kur vien dzīvo latvieši.

Z. Reineks, mācītāja Dr. S. Eglīte, A. Rubenis un I. Rubene

11. novembra rīts Klīvlandē šogad pienāca auksts un ar pirmo sniegu. Gluži kā pirms 92 gadiem, kad Rīgā noslēdzās izšķirošās kaujas. Un gluži kā tajos tālajos gados, latvju vīri ar degsmi sirdī stāvēja pie neatkarīgās Latvijas karoga un noliegtām galvām pieminēja savus Lāčplēšus. Viņi zina to sajūtu, kad sveši nāk sapni atņemt. Viņi zina, kā to nosargāt.

Daugavas Vanagi šo dienu piemin katru gadu, un šo piemiņu nes līdzi nākamām paaudzēm. Saulei mijoties ar sniega mākoņiem un spītējot ziemelim, Sunset kapsētas latviešu daļā pie Latvijas karoga Daugavas Vanagi nolika vainagu brīvības cīnītāju piemiņai. Mācītāja Dr. Sarma Eglīte ar svētbrīdi aicināja klātesošos godināt ikvienu, kurš cīnījies par Latvijas brīvību, un mācīties no viņu piemēra, jo mēs esam tik sīksti, cik sīksti mūsos iesakņojusies tautas atmiņa. Bet Artūrs un Ilga Rubeņi sniedza lasījumu no latviešu daiļliteratūras - A. Eglītis "Karavīrs", V. Strēlerte "Karavīra atmoda" un variācijas no A. Eglīša kantātes "Dievs, Tava zeme deg".

Ar Daugavas Vanagu himnu piemiņas pasākums kapsētā noslēdzās. Pēc kopējām pusdienām DV apvienības sekretārs Vilmārs Kukainis devās nolikt ziedu veltes diviem Lāčplēšu kapiem, kurus viņš jau iepriekš bija iespēju robežās apkopis. Jo nekad nebeigsies rūpes par latviešu brīvības cīnītāju pēdējo atdusas vietu sakopšanu Klīvlandes pusē, kur atdusas divi diženi Lāčplēši: Igaunijas armijas 1.jātnieku pulka majors Valdo Teetsma un 9. Rēzeknes kājinieku pulka leitnants Alfrēds Ēbelis. Trešais Lāčplēsis, kurš arī sava mūža nogali pavadījis Klīvlandē - Rūdolfs Vārna, 2. Cēsu kājinieku pulka virsleitnants - atdusas Brāļu kapos Katskiļos.

Viņi ir pildījuši savu misiju ar skaidru domu par brīvu un neatkarīgu valsti. Un šī brīvības cena ir bijusi augsta.

Raksta autore: Anita Zvirgzde