„Bija grūti atrast Klīvlandes latviešu kalendārā
kādu brīvu nedēļas nogali, lai Mārtiņš varētu sniegt savu koncertu,“ stāsta
Ieva Daukša, kuru sastopu dažas stundas pirms koncerta rosāmies draudzes nama
lielajā zālē. Klīvlandiešiem šis pavasaris viss esot aizņemts ar sarīkojumiem,
tāpēc vienīgā iespēja rīkot koncertu bijusi piektdien, 1. jūnija vakarā. Ieva
nedaudz raizējās par sabiedrības atsaucību sava dēla koncertam, bet raizes bija
veltas – gandrīz visas skatītāju vietas bija aizņemtas. Mārtiņu šeit īpaši mīl,
un viņa klaviermeistarība tiek augstu vērtēta!
Ar Mārtiņu Daukšu esmu pāris reizes runājusies latviešu sarīkojumos,
„Pastalniekos“ kopā dejojām, tomēr personiski viņu nepazīstu. Jāatzīst, viņš
atstāj labu iespaidu – stalts, dižena auguma latviešu puisis ar vienmēr
labsirdīgu smaidu un atklātu acu skatienu. Kad pirmo reizi redzēju viņu
spēlējam klavieres kādā Klīvlandes sarīkojumā, biju pārsteigta par viņa roku
veiklību un graciozitāti! Mūzika plūst caur viņa rokām un notur klausītājus
vienā elpas vilcienā no skaņdarba sākuma līdz pat beigām.
Šeit gribas teikt paldies Mārtiņam par J.S.Bacha
4. Franču svītas diviem izvilkumiem D minorā Allemande un Air, kas lieliski ievadīja
koncerta sākumu ar šiem 18. gadsimta izciliem skaņdarbiem. Tiem loģiski sekoja
V.A.Mocarta 1778. gadā tapušās klavieru sonātes A minorā trīs daļas: Allegro maestoso,
Andante
cantabile con espressione,
Presto. Un tad gan likās, ka
vajadzīga atelpa – gan klausītājiem, gan pašam pianistam. Tik piesātināta bija
koncerta pirmā daļa!
Otrās daļas sākumā ievēroju, ka daži skatītāji
zālē pārsēdušies tuvāk skatuvei un tai pusei, no kuras labāk redzama Mārtiņa
klaviermeistarība. Arī mana deviņgadīgā meita iekārtojās krēslā ērtāk un
nepacietīgi gaidīja koncerta turpinājumu. Jāatzīst, viņa kopš agras bērnības
jau vesta uz klasiskās mūzikas koncertiem, un ne vienmēr tie viņu
interesējuši. Bet Mārtiņa izpildījumos viņa īpaši ieklausās. Vai tas būtu
pianista šarms, roku meistarība vai mūzikas plūdums? Lai vai kā, bet koncerta
otrā daļā ietvertām J.Mediņa trim dainām un J.Ivanova piecām prelūdēm lieliski
iederējās blakus arī franču impresionista M.Ravela klavieru instrumentālā
tekstūra. Vienotā ritmā tik sapņaini un krāsaini kā no Purvīša ainaviskās
miglas izrāvies rīta rasas spirgtums. Lieliski! Izcils sniegums! Skatītāju
aplausi neļauj Mārtiņam aiziet, un viņš dāvina visiem vēl vienu J.Mediņa dainu.
Un kurš pirms tam satraucās, ka piektdienas
vakars nav piemērots klaviermūzikas koncertam? Daukšu kuplā ģimene visi kā
viens rūpējās par viesu labsajūtu. Pie vīna glāzes vēl bija iespēja vēlēt
Mārtiņam panākumus nākotnē un ielūkoties viņa klavierskolotājas lepnajā smaidā
par sava skolnieka talantu, kas nu jau aiziet pats savu ceļu.
Raksta autore: Anita Zvirgzde
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru